Arbitrāžas obligācija ir noteikta veida obligācijas, ko bieži emitē pašvaldība vai vietējā valdība, lai šī pašvaldība varētu izmantot tirgus izmaiņas vai iepriekš nezināmu tirgus nosacījumu, kas var būt izdevīgs obligāciju emitentam. Izmaiņas tirgū, kas var būt pirms arbitrāžas obligāciju emisijas, var ietvert zemākas procentu likmes vai iespēju dzēst nākotnes obligāciju parādu. Lai gan pašvaldības emitē šīs obligācijas, valdības un korporācijas var emitēt arī arbitrāžas obligācijas.
Arbitrāžs pēc definīcijas attiecas uz vienlaicīgu apmaiņu, piemēram, kaut ko pērkot un pārdodot vienlaikus vai gandrīz vienlaikus ar mērķi izmantot tirgus vai produkta cenas atšķirības. Obligācija ir līgums starp aizņēmēju un aizdevēju. Šo līgumu bieži dēvē par atkāpi. Obligācijas parasti tiek sauktas par drošības instrumentu, piemēram, tos, ko pašvaldības izmanto, lai piesaistītu naudu no publiskiem avotiem. Tāpēc arbitrāžas obligācija var būt parāda vērtspapīrs, ko izmanto, lai dzēstu obligāciju, par kuru maksā augstāku procentu likmi, ar tādu, kas maksās zemāku procentu likmi, tādējādi ietaupot emitenta naudu.
Konvertējamo obligāciju arbitrāža ietver konvertējamās obligācijas. Tās pastāv veidos, kas ir ļoti līdzīgi parastajām obligācijām, bet ar būtisku atšķirību, jo tās vēlāk var pārvērst par uzņēmuma akcijām. Konvertējamās obligācijas emisijas laikā tas tiek darīts, apzinoties, ka to var izpirkt par emitenta uzņēmuma pašu kapitālu. Konvertējamo obligāciju arbitrāža notiek, kad tiek nopirkta konvertējama obligācija un tajā pašā laikā pircējs īsās pozīcijas pārdod emitenta uzņēmuma kapitālu. Obligāciju eksperti uzskata, ka šāda veida obligācijas ir diezgan sarežģīta ieguldījumu stratēģija.
Arbitrāža valsts obligāciju tirgū ir vēl viens obligāciju arbitrāžas veids. Pazīstams arī kā pašvaldību obligāciju arbitrāža, šo veidu raksturo procentu apjoms, kas nopelnīts par aizņemto naudu un procenti, kas nopelnīti par ieguldījumu fondiem. Ja procenti par ieguldītajiem līdzekļiem veido lielākus ienākumus nekā par aizņemto naudu nopelnītie procenti, tas tiek uzskatīts par pašvaldības obligāciju arbitrāžu.
Vēl viens pašvaldības arbitrāžas obligācijas piemērs būtu, ja pašvaldība aizņemas naudu no sabiedrības, piedāvājot obligācijas, bet vēlāk atklāj, ka tā var arī aizņemties naudu no cita avota ar zemāku procentu likmi. Ja nauda, kas aizņemta ar zemāku likmi, tiek izmantota sākotnējās obligācijas nomaksai, jaunā obligācija tiek saukta par arbitrāžas obligāciju. Tieši jaunā arbitrāžas obligācija ir palīdzējusi pašvaldībai gūt peļņu, ietaupot naudu.