Ārējais elektrokardiostimulators, kas izstrādāts pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, ir ierīce, kas izmanto elektriskos impulsus, lai stimulētu sirdsdarbību pacientiem ar tādiem stāvokļiem kā neparasti lēns sirds ritms. Tā ir neliela ierīce, kas tiek nēsāta ķermeņa ārpusē un kas nodrošina elektriskās strāvas impulsus, izmantojot vadu, kas piestiprināts pie krūtīm. Šis elektrokardiostimulatora veids tiek izmantots īslaicīgi, līdz sirdsdarbības ātrums normalizējas vai var ievietot pastāvīgu ierīci. Tas var būt dzīvības glābšanas pasākums, taču parasti tas ir pārāk neērti, lai to valkātu pastāvīgi.
Mūsdienu ārējo elektrokardiostimulatoru 1950. gados izstrādāja vairāki pētnieki, un tas padara elektriskās stimulācijas izmantošanas koncepciju sirdsdarbības regulēšanai praktiskāku. Astoņdesmitajos gados ierīces tika tālāk pilnveidotas, lai uzlabotu to uzticamību un mazinātu pacienta diskomfortu. Elektrokardiostimulators sastāv no neliela vadības bloka, kas ģenerē elektriskos impulsus un vadus vai vadus un paliktņus, kas piestiprināti pie pacienta krūtīm. Ierīce darbojas ar akumulatora enerģiju, un to var piesprādzēt pie ķermeņa vai nēsāt līdzi.
Ierīce darbojas, nododot elektrisku impulsu pacienta sirds muskuļiem. Šie impulsi stimulē muskuļu kontrakciju, tādējādi normalizējot sirdsdarbību. Visbiežāk ārējie elektrokardiostimulatori tiek izmantoti kā ārkārtas pasākums, lai atjaunotu un regulētu patoloģisku sirds ritmu; tos var lietot tik ilgi, kamēr pacientam joprojām ir kāds pulss. Piemēram, ja pacientam ir neparasti lēna sirdsdarbība vai bradikardija, elektrokardiostimulators var ātri un efektīvi atjaunot sirdsdarbību normālā ritmā. Tā var būt noderīga arī tad, ja pacienta sirdsdarbība ir neregulāra vai pārāk ātra.
Lietošanas laikā ārējais elektrokardiostimulators pārņem darbu no paša ķermeņa dabiskā elektrokardiostimulatora, norādot, kad sirdij jāpukst. Dažiem pacientiem ierīci var izņemt pēc neilga laika, un sirdsdarbība atgriežas normālā, veselīgā ritmā. Ja sirdsdarbība atjaunojas līdz patoloģiskam ritmam, pacientam būs jāievieto elektrokardiostimulators, lai pastāvīgi kontrolētu sirdsdarbību. Pacientiem ar noteiktiem sirds un asinsvadu traucējumiem veselības uzturēšanai var būt indicēts iekšējais elektrokardiostimulators.
Šāda veida elektrokardiostimulators var būt dzīvības glābšanas ierīce, un to ir ātri un viegli lietot ārkārtas situācijās, kad steidzami nepieciešama sirds ritma regulēšana. Galvenais trūkums ir diskomforts pacientam. Lielākā daļa cilvēku spēj sajust elektrokardiostimulatora sniegtos elektriskos impulsus kopā ar neērtām muskuļu raustībām.