Argumentatīvais dialogs ir verbālās komunikācijas veids, kurā divas vai vairākas personas cenšas panākt vienprātību debašu ceļā. Šāda veida dialogs var būt par vienu konkrētu tēmu vai vairākām dažādām. Lai gan parasti ir kaislīgs un dzīvs, strīdīgs dialogs parasti ir diezgan civilizēts un bieži notiek strukturētā vidē, katram dalībniekam ievērojot vispārēju noteikumu kopumu.
Bieži tiek uzskatīts par verbālu tenisa maču, strīdīga dialoga dalībnieki pārmaiņus apmainās ar zalvēm un izaicina pretiniekus ar faktiem un priekšlikumiem, lai atbalstītu savu nostāju. Parasti spēle sākas, kad viens pretinieks izsniedz punktu vai piedāvājumu. Pēc tam priekšlikums tiek apstrīdēts ar pretpunktu, un, atbildot uz to, sākotnējais punkts tiek mainīts vai papildināts ar papildu faktu atbalstu. Debates turpinās, līdz dalībnieki panāk vienprātību, kas var būt vai nu saskaņa par faktiem, vai arī atzīšana, ka gan punkts, gan kontrapunkts ir spēkā un vienprātību vienkārši nevar panākt.
Šis konkrētais dialoga veids bieži tiek izmantots ne tikai pārliecināšanai, bet arī izglītošanai. Piemēram, skolotājs var izmantot šāda veida atkārtotājus, lai sniegtu norādījumus saviem studentiem un liktu viņiem izdarīt konkrētu secinājumu. Skolotājs var likt skolēnam izteikt savu viedokli par noteiktu lietu un pēc tam apstrīdēt šo viedokli, mudinot studentu pārskatīt savus uzskatus, līdz viņš vai viņa nonāk pie pareiza secinājuma. Šo mācīšanas metodi, ko bieži izmanto koledžas un absolventu izglītības līmeņos, dažkārt dēvē par Sokrātisko metodi pēc slavenā filozofa Sokrata, kurš bieži mācīja savus studentus, izmantojot argumentētu dialogu.
Viens no visizplatītākajiem argumentēta dialoga forumiem ir politiskās debates. Politisko debašu laikā kandidāti izsaka savus uzskatus un viedokļus, kurus parasti apstrīd viņu oponenti. Debates, lai gan bieži vien ir diezgan karstas, parasti tiek veiktas civilizēti, moderatoram nodrošinot, ka katram kandidātam tiek atvēlēts ierobežots laiks, lai izklāstītu savus punktus un pretrunas. Šāda veida forumā dialogs ietver vairākas galvenās tēmas, nevis vienu galveno jautājumu. Šāda veida argumentēta dialoga mērķis nav panākt vienprātību, bet gan pārliecināt vēlētājus atbalstīt vienu vai otru kandidātu.
Papildus izglītošanai un pārliecināšanai strīdīgs dialogs var būt arī izklaides avots. Piemēram, daudzās skolās ir debašu komandas, kas rīko spēles, kuru laikā indivīdi vai komandas iesaistās dzīvā dialogā, strīdoties par konkrētu jautājumu. Šo konkursu mērķis ir ne tikai pilnveidot prasmes, kuras skolēns varētu vēlēties izmantot turpmākajā karjerā, bet arī izklaidēt un informēt skatītājus, vērojot dinamiskās konkursa dalībnieku debates.