Debates ir verbāls arguments, kas notiek noteiktā ietvaros. Debates ir izplatītas gan politiskajā, gan izglītības vidē. Cilvēki var nepiekrist pretējiem viedokļiem strukturētā vidē, kas visiem dalībniekiem dod iespēju prezentēt un aizstāvēt savus argumentus, kā arī izdarīt secinājumus par savu oponentu argumentiem. Ir iespējami dažādi debašu formāti, taču debatēm ir arī daudzas kopīgas iezīmes.
Debašu tēma var būt praktiski jebkas. Tomēr lielākā daļa debašu ar publisku auditoriju koncentrējas uz strīdīgu jautājumu, kas interesē auditoriju, piemēram, par ieroču kontroles tēmu. Dažās debatēs piedalās auditorija ar dažiem jautājumiem, ko auditorija uzdod debatētājiem. Debatēs var iesaistīties viens dalībnieks pret otru vai arī tās var būt komandas formātā. Pamatdebašu formāti ir ļoti atšķirīgi attiecībā uz runu laika ierobežojumiem, runu secību un argumentu izklāstu.
Debašu sākuma runas tiek sauktas par “konstruktīvām runām”, jo debatētāji izklāsta sava argumenta pamatkonstrukciju. Arguments debatēs nozīmē izteikt savu nostāju un pēc tam pamatot šo nostāju, norādot, kāpēc jūsu nostāja par šo tēmu ir pareiza. Pierādījumi, kas iegūti pētījumos, piemēram, statistikas vai pētījumu rezultātu veidā, tiek izmantoti, lai pamatotu nostāju debatēs. Citāti un personīgās liecības var izmantot arī kā pozīciju nostiprinošus pierādījumus.
Divas pozīcijas debatēs ir apstiprinoša un negatīva. Apstiprinošā vai “pro” puse debatēs argumentē par labu kaut kam, savukārt negatīvā vai “pret” puse strīdas pret kaut ko. Piemēram, apstiprinoša nostāja attiecībā uz ieroču kontroli varētu argumentēt, kāpēc šaujamieroču noteikumi ir nepieciešami sabiedrības drošībai, savukārt negatīvā nostāja pret ieroču kontroli varētu argumentēt, kāpēc kontrole nedarbosies, lai nodrošinātu sabiedrības drošību.
Prezidenta debates notiek pirms katrām Amerikas prezidenta vēlēšanām, un tām ir sena vēsture Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie datēti ar 1858. gadu, kad Ābrahams Linkolns apsprieda Stīvenu A. Duglasu septiņās dažādās debatēs par verdzību, kas notika septiņos Ilinoisas Kongresa apgabalos. Vidusskolas debatēs parasti tiek iesaistītas debašu komandas, nevis viens pret vienu debašu formātiem. Dažreiz studentiem debatētājiem tiek piešķirta pozīcija, nevis viņi paši izvēlas savu pozīciju. Neatkarīgi no tā, vai amati tiek izvēlēti vai piešķirti, pareiza debašu stratēģija ir būtiska, lai uzvarētu debatēs.
Labi debatētāji saprot, cik svarīgi ir pievērsties ne tikai loģikai un saprātam, bet arī auditorijas emocijām. Argumentācijas stratēģijas ir svarīgas, un debatētājiem ir jāparedz citu debatētāju un auditorijas atbildes. Padziļināta tēmas izpratne, nevis tikai galvenie punkti, ir absolūti nepieciešama, lai debates būtu labas. Labam debatētājam ir jāpierāda ne tikai tas, kāpēc viņa vai viņas pozīcija ir pareiza, bet arī to, kāpēc pretinieka pozīcija ir nepareiza.
Lielākajā daļā debašu formātu ir iekļauta savstarpējas pārpratumu sadaļa, kurā dalībnieki var uzdot jautājumus citiem kandidātiem. Stratēģiskā debašu ideja šeit ir mēģināt atklāt pretinieka argumentu vājās vietas. Atspēkojošas runas ir tās, kuras tiek runāts debašu beigās. Tie piedāvā gan katra debatētāja argumentācijas kopsavilkumu, gan secinājumus, kas izdarīti no citu debatētāju argumentiem.