Kas ir arodbiedrība?

Arodbiedrību var dibināt likumā noteikts skaits strādājošo, un tā kļūst par tiesību subjektu pēc ierakstīšanas arodbiedrību reģistrā, ko uztur Uzņēmumu reģistrs. Biedri maksā biedru naudu, ievēlē vadību un apstiprina statūtus, kuros noteikts, kurus darbiniekus organizācija pārstāv: viena uzņēmuma kolektīvu, visu nozari vai profesiju. Darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam iestāties arodbiedrībā vai radīt viņam nelabvēlīgas sekas par dalību tajā.

Galvenā arodbiedrības funkcija ir koplīguma slēgšana. Koplīgumā puses vienojas par darba samaksas sistēmu, piemaksām, darba un atpūtas laika kārtību, apmācību, papildu atvaļinājuma dienām un atlaišanas pabalstiem. Koplīgums drīkst noteikt tikai labvēlīgākus nosacījumus nekā likums; jebkura norma, kas pasliktina darbinieka stāvokli salīdzinājumā ar Darba likumu, nav spēkā. Nozares ģenerālvienošanās, ja tā noslēgta ar pietiekami plašu darba devēju pārstāvību, var attiekties uz visu nozari, arī uz tiem uzņēmumiem, kuri paši sarunās nepiedalījās.

Arodbiedrībai ir arī individuāla aizsardzības loma. Uzteikt darba līgumu arodbiedrības biedram darba devējs var tikai pēc iepriekšējas saskaņošanas ar arodbiedrību, ja darbinieks tajā ir bijis ilgāk par sešiem mēnešiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iestāties arodbiedrībā ir vērts laikus, nevis nedēļu pirms gaidāmās reorganizācijas: aizsardzība nesākas ar iestāšanās dienu. Arodbiedrības pārstāvis var piedalīties pārrunās par darba apstākļiem, pārstāvēt darbinieku strīdā ar darba devēju un vērsties Valsts darba inspekcijā vai tiesā.

Iestāšanās praksē ir vienkārša: jānoskaidro, vai uzņēmumā vai nozarē darbojas arodbiedrība, jāiesniedz rakstisks pieteikums, jāapstiprina biedra nauda un jāiepazīstas ar statūtiem un spēkā esošo koplīgumu. Ja uzņēmumā arodbiedrības nav, iespējami divi ceļi: iestāties nozares arodbiedrībā individuāli vai kopā ar kolēģiem dibināt jaunu organizāciju, sasaucot dibināšanas sapulci, pieņemot statūtus, ievēlot vadību un iesniedzot dokumentus reģistrācijai. Darba devējam par dibināšanu nav jālūdz atļauja.

Arodbiedrību bieži jauc ar profesionālo asociāciju vai darba devēju organizāciju. Profesionālā asociācija apvieno profesijas pārstāvjus neatkarīgi no tā, vai viņi ir darbinieki vai pašnodarbinātie, un nodarbojas galvenokārt ar kvalifikāciju un standartiem. Darba devēju organizācija pārstāv otru sarunu pusi. Lielāko daļu Latvijas nozaru arodbiedrību apvieno Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas pārstāv darbiniekus arī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.