TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir ārpusbiržas akcijas?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ārpusbiržas akcijas ir uzņēmumu akcijas, ar kurām darījumi notiek ārpus regulētā tirgus, tieši starp pircēju un pārdevēju vai ar starpnieka palīdzību. Latvijā tās visbiežāk ir akciju sabiedrību akcijas, kas nav iekļautas Nasdaq Riga biržas sarakstos.

Atšķirība no biržas darījuma ir trijos punktos. Pirmkārt, cenu nenosaka publiska rīkojumu grāmata, bet gan pušu vienošanās, tāpēc objektīva tirgus cena var vienkārši neeksistēt. Otrkārt, informācijas atklāšanas prasības ārpusbiržas uzņēmumiem ir mazākas: nav obligāto ceturkšņa pārskatu un paziņojumu par būtiskiem notikumiem tādā apjomā, kā biržā kotētiem emitentiem. Treškārt, likviditāte ir zema, un pircēja atrašana var prasīt mēnešus.

Latvijas kontekstā jānošķir divas pavisam dažādas lietas. Akciju sabiedrības akcijas ir vērtspapīri, un tās parasti ir dematerializētas, tas ir, uzskaitītas kontos. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas nav akcijas: to atsavināšana notiek pēc citiem noteikumiem, ar rakstisku līgumu, dalībnieku pirmpirkuma tiesību ievērošanu un izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Latvijā lielākā daļa privāto uzņēmumu ir tieši sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tāpēc arī jautājumi praksē visbiežāk ir par daļām, nevis par akcijām.

Ja plānojat pirkt, rīcības secība ir šāda. Vispirms jāiegūst uzņēmuma gada pārskati, kas ir publiski pieejami Uzņēmumu reģistrā, un statūti. Tad jāpārbauda, vai statūtos vai dalībnieku līgumā nav ierobežojumu akciju atsavināšanai un vai citiem akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību. Pēc tam jāvienojas par cenu un jānoformē darījums rakstiski. Visbeidzot izmaiņas jāreģistrē: akciju sabiedrībā akcionāru reģistrā un attiecīgi vērtspapīru kontā, bet kapitāla daļu gadījumā Uzņēmumu reģistrā.

Biežākā kļūda ir cenas noteikšana pēc pašu kapitāla bilancē. Bilances vērtība neatspoguļo nedz naudas plūsmu, nedz mazākuma daļas atlaidi, un tieši mazākuma daļa ārpusbiržas darījumos ir visgrūtāk pārdodamā prece. Otra kļūda ir nepārbaudīt akcionāru vienošanos: tieši tur bieži ir noteikumi par peļņas sadali, par līdzpārdošanas tiesībām un par to, kas notiek, ja lielākais akcionārs pārdod savu daļu.

Trešā kļūda ir ignorēt nodokļus. Peļņa no akciju vai kapitāla daļu pārdošanas ir kapitāla pieaugums, kas jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestam noteiktā kārtībā un termiņā. Likmes un deklarēšanas biežums mainās, tāpēc tie jāpārbauda dienesta mājaslapā pirms darījuma, nevis pēc tā. Ja darījuma summa ir liela, grāmatveža un jurista iesaiste izmaksās daudz mazāk nekā vēlāk labotā kļūda.

Der zināt arī, kā ārpusbiržas akcijas nonāk cilvēku rokās Latvijā. Daļa ir palikusi kopš privatizācijas procesa, daļa iegūta mantojumā, un nereti īpašnieks pat nezina, ka viņam pieder kāda akciju pakete. Ja ir aizdomas par šādu īpašumu, jāsāk ar vērtspapīru konta pārbaudi bankā un ar informāciju Uzņēmumu reģistrā par attiecīgo sabiedrību. Mantojuma gadījumā akcijas vai kapitāla daļas ietilpst mantojuma masā, un tās pārreģistrē, pamatojoties uz mantojuma apliecību, ko izsniedz zvērināts notārs.

Kur Latvijā notiek publiskā tirdzniecība

Regulētais tirgus Latvijā ir Nasdaq Riga, un blakus tam darbojas alternatīvais tirgus First North ar vieglākām prasībām maziem un augošiem uzņēmumiem. Vērtspapīru uzskaiti nodrošina centrālais vērtspapīru depozitārijs, un darījumu izpilde notiek ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību.

First North nav ārpusbiržas tirgus, kaut to dažkārt tā sauc. Tur ir prasības par informācijas atklāšanu un par sertificēto konsultantu, tātad ieguldītāja aizsardzība ir jūtami augstāka nekā privātā darījumā starp divām personām.

Riski, par kuriem der zināt iepriekš

Galvenais risks nav cenas svārstība, bet gan izeja. Ja uzņēmums nemaksā dividendes un akcijas neviens nepērk, ieguldījums var būt iesaldēts uz gadiem. Tāpēc pirms pirkuma vērts noskaidrot, vai pastāv reāls scenārijs, kā no ieguldījuma iziet, un vai tas ir rakstiski nostiprināts.

Otrs risks ir informācijas asimetrija. Pārdevējs par uzņēmumu zina vairāk, un tieši tāpēc ārpusbiržas darījumos svarīgs ir līguma apliecinājumu un garantiju bloks, kurā pārdevējs apstiprina konkrētus faktus par uzņēmumu un uzņemas atbildību par to patiesumu.

Kad vērsties pie speciālista

Jurists ir vajadzīgs jebkurā darījumā, kur pērkat mazākuma daļu, jo tieši mazākuma aizsardzība pilnībā ir atkarīga no līguma. Vērtētājs ir vajadzīgs, ja nav salīdzināmu darījumu, un viņa atzinums noder arī nodokļu jautājumos.

Ja kāds piedāvā ārpusbiržas akcijas ar solījumu par garantētu ienesīgumu vai ar spiedienu izlemt nekavējoties, tā ir klasiska krāpniecības pazīme. Pirms naudas pārskaitīšanas pārbaudiet, vai piedāvātājs ir Latvijas Bankas uzraudzīto iestāžu sarakstā, un šaubu gadījumā ziņojiet.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu Ā Ziņot par neprecizitāti