Atšķirība bez atšķirības ir maldība, kas bieži parādās filozofiskās vai politiskās debatēs. Kļūdas pamatversija rodas, ja persona dod priekšroku vienam terminam vai uzstāj uz to, nevis sinonīmu terminu, lai gan starp tiem nav būtiskas nozīmes atšķirības. Strīdētājs parasti apgalvo, ka divu terminu niansēta atšķirība padara tos nesaderīgus kā sinonīmus. Lai gan patiesībā var rasties lingvistiska atšķirība, ja šī atšķirība nemaina abu terminu vispārpieņemto nozīmi, argumentētājs rada loģisku kļūdu. Šāda veida maldīšanās bieži ir politisko argumentu aspekts.
Jebkurš termins ar precīziem sinonīmiem var būt atšķirību avots bez atšķirības maldiem. Ja medicīnas speciālists uzstāj, ka saukties par “ārstu” ir labāk nekā saukt par “ārstu”, jo tas ir tuvāk oriģinālajam grieķu terminam. Tomēr mūsdienu lietojumā ārsts un ārsts bieži tiek lietoti kā sinonīmi un netiek izmantoti, lai atšķirtu divus dažādus praktizējošus ārstu veidus. Tāpēc apgalvojums, ka saukties par “ārstu” ir aizvainojoši un nepieklājīgi, savukārt saukties par “ārsti” ir pareizi un pieklājīgi, ir atšķirība bez atšķirības, jo vārda nozīmi izvēlētais vārds nemaina.
Publiskās debates ir arī bēdīgi slavenas ar šo kļūdu. Pretējas puses ir bēdīgi slavenas ar to, ka nāk klajā ar negatīviem terminiem, kas raksturo pretinieka nostāju vai politiku. Turklāt, pateicoties tādiem rīkiem kā aptauju dati, politiķi labi apzinās, kuri termini rada pozitīvu ietekmi no iespējamās auditorijas. Viens populārs un izplatīts piemērs, kas var ātri izskaidrot personas politisko nostāju, ir tas, vai viņi atsaucas uz nodokli, kas rodas īpašuma nodošanai pēc īpašnieka nāves, kā “īpašuma nodokli” vai “nāves nodokli”. Lai gan abi termini apzīmē tieši vienu un to pašu likumdošanu, likuma pretinieki dod priekšroku baisākajam terminam “nāves nodoklis”, savukārt likuma atbalstītāji izmanto maigāko “īpašuma nodokli”.
Tādos gadījumos kā “īpašuma/nāves nodokļa” atšķirība bez atšķirības, abi oponenti var būt vainīgi gan loģiskā kļūmē, gan manipulatīvā politiskā noskaņojumā. Uzsverot atšķirības nozīmi, izmantojot biedējošus vai mīkstinātus terminus, auditorija var tikt novērsta no faktiskās diskusijas būtības. Sīvi strīdoties par nebūtisko atšķirību, var pat likties, ka pretinieki mēģina pievērst uzmanību politiskajam teātrim, nevis būtiskajiem jautājumiem, kas ir lietas pamatā.
Reklāmā var izmantot arī atšķirības principus, neatšķirot no tirgus produktiem. Dažreiz, veicot kaut ko tik vienkāršu kā galvassāpju zāļu krāsas maiņa no sarkanas uz zilu, mārketinga kampaņa var apgalvot, ka produkts ir jauns, uzlabots un labāks nekā iepriekš. Faktiski, ja vien krāsai nav svarīga loma zāļu iedarbībā vai ne, izmaiņas ir radījušas atšķirību, bet ne būtisku atšķirību, kas ietekmē rezultātu.