Automātiskais stabilizators ir kāds ekonomikas elements, kas var palīdzēt pretoties kādai biznesa cikla aktivitātei, kas draud kaut kādā veidā izsist valsts ekonomiku. Valdības tos bieži izmanto, lai saglabātu līdzsvaru iekšējā ekonomikā, lai gan tos var izmantot arī, lai saglabātu uzņēmuma stabilitāti.
Jāatzīmē, ka automātiskie stabilizatori tiek vairāk vai mazāk izmantoti bez tiešas valdības iejaukšanās. Tā vietā tie darbojas kā līdzeklis valdības izdevumu pielāgošanai, kad pašreizējais uzņēmējdarbības klimats prasa kaut kādas izmaiņas. Piemēram, palielināti ieņēmumi, kas saistīti ar labklājības programmu funkciju, radītu šīs pozīcijas valdības izdevumu korekciju, lai programmu pareizi uzturētu. Tajā pašā laikā ieņēmumu samazināšanās no nodarbinātības līmeņa valstī nozīmētu bezdarbnieka kompensācijas palielināšanu, kas tiek izmaksāta, lai cīnītos pret ekonomikas lejupslīdes tendenci.
Automātiskie stabilizatori ir iebūvēti valdības struktūrā. Tādējādi tie neprasa nekādas darbības no valdības puses, lai pieņemtu jaunus likumus vai nodotu likumprojektu caur pārvaldes institūciju, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Šī dabiskā reakcija uz pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem palīdz nodrošināt, ka vajadzīgās korekcijas var notikt savlaicīgi un netiktu iestrēgtas dažkārt ilgstošajā procesā, lai iegūtu atļauju pārskaitīt līdzekļus, lai apmierinātu tūlītēju vajadzību.
Lielākoties automātiskos stabilizatorus plašākai sabiedrībai nepamana, lai gan tie, kuriem pārmaiņa palīdz, noteikti apzinās, ka viņu situāciju tik ļoti neietekmē pārmaiņas ekonomikā. Ļaujot šo automātisko nodokļu ieņēmumu un valdības darbību korekciju, automātiskie stabilizatori ļauj lielākajai daļai pilsoņu salīdzinoši viegli pārdzīvot izmaiņas.
Automātiskie stabilizatori nesekmīgi cīnās ar ārkārtējām pārmaiņām ekonomikā. Automātisko stabilizatoru galvenā funkcija ir nelielu maiņu diapazonā, kas var negatīvi ietekmēt vienu vai otru iedzīvotāju pārstāvēto ekonomisko klašu daļu. Ja notiek lielas pārmaiņas ekonomikā, valdības parasti reaģē ar tiesību aktiem, kas paredz nopietnākus valdības finansējuma samazinājumus dažās citās jomās, lai risinātu problēmas, kas radušās citās jomās.