TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir aviopārvadājumu tirgus liberalizācija?

Īsā atbilde

Aviopārvadājumu liberalizācija ir valsts kontroles atcelšana pār maršrutiem, biļešu cenām un pārvadātāju skaitu, atstājot regulējumu tikai drošības, vides un patērētāju tiesību jomā. Eiropas Savienībā tas nozīmē vienotu aviācijas tirgu, kurā jebkurš ES pārvadātājs var lidot starp jebkurām divām ES pilsētām.

Termins cēlies no ASV 1978. gada lēmuma atcelt maršrutu un tarifu regulēšanu, taču Eiropai ir sava vēsture. Līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Eiropā valdīja divpusēji starpvalstu līgumi: katra valsts noteica, kurš pārvadātājs drīkst lidot un par kādu cenu, bieži aizsargājot savu nacionālo aviokompāniju. Ar secīgām liberalizācijas paketēm šī sistēma tika nomainīta pret vienotu tirgu, kurā darbības licence, kas izsniegta vienā dalībvalstī, ir derīga visā Savienībā.

Latvijai tas praktiski nozīmēja ES iestāšanos 2004. gadā. Kopš tā brīža Rīgas lidostā varēja ienākt zemo izmaksu pārvadātāji, tiešo galamērķu skaits pieauga, un biļešu cena kļuva atkarīga no pieprasījuma, nevis no divpusēja līguma. Vienlaikus izzuda garantija, ka maršruts pastāvēs: pārvadātājs to var slēgt jebkurā brīdī, ja tas nenes peļņu.

Liberalizācija neattiecas uz drošību. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecību un pārvadātāja darbības licenci Latvijā izsniedz un uzrauga Civilās aviācijas aģentūra, bet tehniskos un sertifikācijas standartus nosaka Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra. Tāpat netiek liberalizēts lidostu laika nišu sadalījums pārslogotās lidostās un valsts atbalsta piešķiršana pārvadātājiem, kam piemēro konkurences noteikumus.

Patērētājam svarīgākais rezultāts ir ES pasažieru tiesību regulējums, kas darbojas neatkarīgi no biļetes cenas. Ja lidojums atcelts, aizkavējies ilgstoši vai pasažierim atteikta iekāpšana, pārvadātājam ir pienākums nodrošināt aprūpi un, atkarībā no apstākļiem, kompensāciju un izvēli starp maršruta maiņu vai naudas atmaksu. Ārkārtēji apstākļi, piemēram, bīstami laikapstākļi vai lidojumu vadības streiks, kompensāciju var izslēgt, bet aprūpes pienākumu neizslēdz.

Rīkojieties šādā secībā. Uz vietas lidostā rakstiski pieprasiet apstiprinājumu par atcelšanu vai kavējumu un saglabājiet iekāpšanas karti un čekus par ēdienu un naktsmītni. Pēc tam iesniedziet pretenziju pašam pārvadātājam, izmantojot tā oficiālo veidlapu. Ja atbildes nav vai tā ir noraidoša, vērsieties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas Latvijā ir atbildīgā iestāde aviopasažieru tiesību jomā.

Liberalizācijas blakusefekts ir cenu sadrumstalotība. Reklamētajā cenā bieži nav iekļauta reģistrētā bagāža, vietas izvēle, reģistrācija lidostā vai maksa par norēķinu karti, un galīgā summa var vairākkārt pārsniegt sākotnējo. Eiropas patērētāju tiesību normas prasa, lai pirkuma procesa beigās būtu redzama gala cena ar visiem obligātajiem maksājumiem un lai papildpakalpojumi nebūtu iepriekš atzīmēti. Ja tā nav, par to var ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir pieņemt, ka zema biļetes cena atņem tiesības. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no lidojuma attāluma un kavējuma ilguma, nevis no tā, cik maksāja biļete. Otrā ir tūlīt pirkt jaunu biļeti pie cita pārvadātāja, neprasot maršruta maiņu: tad izdevumu atgūšana kļūst apgrūtināta.

Trešā kļūda ir vērsties pie starpnieka, kas par pretenzijas iesniegšanu ietur daļu no kompensācijas, pirms pats esat mēģinājis. Pieteikuma iesniegšana pārvadātājam un uzraudzības iestādei ir bez maksas, un lielākā daļa pamatoto gadījumu tiek atrisināti šajā posmā.

Ko liberalizācija maina uzņēmējam

Reģionam ar lidostu liberalizācija nozīmē, ka maršrutus vairs nevar pasūtīt administratīvi, bet tos var piesaistīt ar pieprasījumu un infrastruktūras nosacījumiem. Sabiedrisko pakalpojumu saistības konkrētam sociāli nozīmīgam maršrutam ir iespējamas, bet tās piemēro izņēmuma kārtā un ar konkursu.

Kravu un čarterreisu tirgū liberalizācija nozīmē, ka galvenais konkurences instruments ir izmaksu struktūra: degviela, apkalpes, lidostas maksas un emisijas kvotu izmaksas. Ilgtermiņa līgumus ar pārvadātājiem tāpēc slēdz ar degvielas cenas korekcijas klauzulu.

Biļešu starpnieki un maksātnespēja

Ja biļete pirkta pie tiešsaistes starpnieka, nauda par atcelto lidojumu bieži atgriežas lēnāk, jo tā vispirms nonāk starpnieka kontā. Tiesības pret pārvadātāju tas neatņem, bet pretenzija jāsūta abiem un jāsaglabā pierādījums par samaksāto summu.

Pārvadātāja maksātnespējas gadījumā atsevišķa biļete parasti nav aizsargāta, savukārt kompleksa tūrisma pakalpojuma ietvaros pirkta biļete ir, jo tūrisma operatoram jābūt nodrošinājumam. Tieši tāpēc lielākiem ceļojumiem ar pārsēšanos ir vērts salīdzināt ne tikai cenu, bet arī pirkuma juridisko formu.

Avoti