Beovulfs ir anglosakšu episkā poēmas varonis un titulvaronis. Dzejolis tika uzrakstīts Anglijā, lai gan darbība norisinās Skandināvijā. Tā darbība norisinās mūsu ēras 5. un 6. gadsimtā, bet tika uzrakstīta kādu laiku starp 8. un 11. gadsimtu. Beovulfs ir viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem.
Saskaņā ar dzejoli Beovulfs bija zviedra EcgÞeow dēls, bet uzauga starp Geats. EcgÞeow tika izraidīts pirms viņa dēla dzimšanas, jo viņš nevarēja samaksāt lielu naudas sodu, kas tika uzlikts tiem, kas bija nogalinājuši cilvēku. EcgÞeow meklēja patvērumu pie Dānijas karaļa Hrodgara, kurš samaksāja savai zeltnei, pēc tam kalpoja Geatish karaļa Hredela vadībā. EcgÞeow apprecēja Hredel meitu, un Beovulfs bija viņu bērns.
Beovulfs sāka savas varonīgās darbības kā jauns karotājs, kad briesmonis vārdā Grendels apdraudēja Hredela karaļvalsti. Viņš nogalināja briesmoni, noraujot viņam roku, un viņa kolēģi karotāji viņu atzīmēja kā varoni. Nākamajā naktī ierodas Grendela māte, kuras vārds dzejolī nav minēts, lai atriebtu viņa nāvi. Beovulfs arī viņu nogalina ar maģiska milzu zobena palīdzību, pēc tam kā trofeju aizved Grendela galvu atpakaļ uz Džeatlandu.
Pēc šiem piedzīvojumiem Beovulfs kopā ar karali Higelaku cīnījās par Geatish troni. Pēc tam, kad Higelaka nomira reida laikā pret frankiem, viņa atraitne piedāvāja Beovulfam troni, taču viņš atteicās, lai viņas dēls Hērreds varētu kļūt par viņa tēva vietā. Heardred vēlāk nomira zviedru iebrukumā, un Beovulfs beidzot kļuva par Geats karali.
Beovulfs bija valdījis Geats 50 gadus, kad pūķis apdraudēja viņa valstību. Viņš cīnījās ar pūķi un to nogalināja, taču guva arī nāvējošus ievainojumus. Pirms nāves viņš pravietoja, ka zviedri atkal uzbruks Geats. Viņa vīri viņu apglabāja ķerrā netālu no jūras.
Zinātnieki uzskata, ka Beovulfs ir leģendas un vēsturiskās realitātes sajaukums, taču neviena vēsturiska persona nav identificēta kā literārais varonis. Viena teorija apgalvo, ka viņš ir tāda pati figūra kā Bēdvars Bjarki no Skandināvijas vēstures, taču šī ideja ir pretrunīga. Nosaukums burtiski nozīmē “bišu vilks”, kas var norādīt uz lāci, jo lācis ir kā vilks vai bišu mednieks. Tāpēc Beovulfs, iespējams, ir literārs segvārds, nevis vēsturiskā karaļa vārds.