Pēc 1839. gada atklājuma, ka audio impulsi var ietekmēt smadzeņu viļņu darbību, binaurālā meditācija ir kļuvusi par populāru līdzekli relaksācijas veicināšanai. Metode balstās uz divām dažādām audio straumēm, kas tiek piegādātas lietotājam: viena straume kreisajā ausī un otra labajā. Nosaukums ir atvasināts no prakses izmantot divas dzirdes vai skaņas signālu plūsmas, lai uzsāktu meditatīvu stāvokli. Tā kā smadzenes nespēj precīzi atšķirt divus audio celiņus, rezultāts ir vienmērīgs, ritmisks sitiens.
Binaurālā meditācija izmanto dzirdes līdzekli, kas pazīstams kā binaurālie sitieni. Vienkārši izsakoties, šie audio celiņi mudina smadzenes iekļūt vienā no četriem frekvenču stāvokļiem. Katrs frekvences stāvoklis ir saistīts ar to, ko ķermenis dara noteiktā laikā, un, mudinot smadzenes nonākt šajos stāvokļos, meditatīvu stāvokli var uzsākt daudz vieglāk, nekā izmantojot izplatītākas meditācijas metodes. Smadzeņu frekvences stāvokļi, ko var aktivizēt ar binaurālo meditāciju, ir zināmi kā alfa, beta, delta un teta stāvokļi.
Visizplatītākā smadzeņu darbības frekvence ir beta. Šajā frekvencē smadzenes tiek uzskatītas par modrām un aktīvām kā nomoda stundās. Alfa stāvoklis rodas relaksācijas periodos.
Saglabājot pietiekami modrību, lai vajadzības gadījumā reaģētu, smadzenes joprojām var veikt darbības šajā stāvoklī. Alfa frekvence ir radījusi vispārpieņemto terminu alfa miegs, kas attiecas uz tiem laikiem, kad cilvēks veic kādu darbību, bet viņam ir maz atmiņas par to. Alfa miegs visbiežāk var rasties monotonu darbību laikā, kas tiek veiktas regulāri, un dažkārt var izraisīt potenciāli bīstamas situācijas, piemēram, vadot automašīnu.
Lielākā daļa binaurālās meditācijas sekvenču sāksies, ievedot smadzenes alfa frekvencē un pārejot uz teta stāvokli. Teta frekvence ir galvenais meditatīvais stāvoklis, jo tā ir dominējošā smadzeņu frekvence sapņu laikā. Tieši šajā stāvoklī cilvēki meditācijas laikā var piedzīvot halucinācijas vai vīzijas. Pēdējā frekvence ir delta stāvoklis, kas rodas dziļa miega laikā.
Lai gūtu panākumus binaurālajā meditācijā, indivīdam joprojām ir jāignorē domāšanas modeļi un jānoraujas no dominējošām jūtām, lai nonāktu meditatīvajā stāvoklī. Binaurālo sitienu izmantošana ir jāuzskata par līdzekli, kas palīdz sasniegt meditāciju. Smadzenes faktiski darbojas visās četrās frekvencēs vienlaicīgi; viens un dažreiz divi no frekvences stāvokļiem būs dominējošie jebkurā laikā. Binaurālā meditācija mudina vienu frekvenci kļūt dominējošāku par citām. Tomēr, tiklīdz ritmiskais binaurālais sitiens beidzas, smadzenes automātiski atgriezīsies pie dabiski piedzīvotās smadzeņu frekvences.