Aklredzība ir reta parādība, kad indivīds, kurš ir uztveres akls, tas ir, cilvēks, kurš apzināti neredz, joprojām spēj reaģēt uz dažiem vizuāliem stimuliem. Šī neparastā parādība parasti ir pakauša daivas bojājuma rezultāts, kas ir smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par redzi. Acis joprojām darbojas normāli, bet smadzeņu daļa, kas vizuālos stimulus pārvērš saprotamos sensoros datos, nav darbināma. Persona, kurai ir akls redze, būtībā ir akls, jo viņš nevar lasīt, atšķirt krāsas vai vispār neko redzēt parastajā nozīmē. Testi atklāj, ka tie tomēr spēj aprakstīt dažādas konkrēta vizuālā stimula iezīmes ar precizitāti, ko nevar izskaidrot ar tīru nejaušību.
Zinātnieki ir novērojuši un klasificējuši divus galvenos akluma veidus. Cilvēki, kuriem ir pirmā tipa aklums, pilnībā nezina nekādus vizuālos stimulus. Tomēr, nospiežot, tie var ļoti precīzi aprakstīt vizuālo stimulu aspektus, piemēram, kustību un atrašanās vietu. Personām ar otrā tipa aklumu ir netieša izpratne par vizuālo stimulu klātbūtni, un viņi var vai nevar aprakstīt objekta atrašanās vietu. Viņi, piemēram, var apzināties, ka viņu acis kustas, lai izsekotu kustīgam objektam, pat ja viņi šo objektu faktiski neredz.
Aklredzības izpēte ir atklājusi interesantu atšķirību starp darbību un darbības apziņu. Indivīdam var būt spēja redzēt, bet viņš šo spēju pilnībā neapzinās. Tas liecina arī par noteiktu atšķirību starp apzinātiem un neapzinātiem garīgajiem procesiem. Akls cilvēks nevar apzināti sekot objektam, kas pārvietojas pa viņa redzes lauku. Fakts, ka daži cilvēki ar aklu redzi patiešām spēj izsekot kustībām ar acīm, skaidri parāda zināmu neapzinātas apstrādes līmeni.
Šī parādība vairākkārt ir pierādīta arī cilvēkiem, kuri necieš no pilnīga akluma. Primārās redzes garozas bojājumi var izraisīt skotomas jeb akluma “salas” redzes laukā, kas citādi ir pilnīgi normāls. Tāpat kā cilvēkiem, kuri ir pilnīgi akli, cilvēki ar skotomām dažkārt spēj ar ievērojamu precizitāti paredzēt vizuālo stimulu klātbūtni vai arī viņi spēj ar acīm sekot kustīgam stimulam. To sauc arī par aklumu, lai gan indivīds var nebūt pilnīgi akls. Acis joprojām darbojas pareizi, un vizuālie dati ir klāt, bet mehānismi, ar kuriem šo informāciju var pārveidot par saprotamiem sensoriem datiem, nedarbojas.