TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir Brīvības dolārs?

Īsā atbilde

Apzīmējums attiecas uz divām atšķirīgām lietām: ASV naudas kaltuves kalto Brīvības sērijas monētu dizainiem un privātu, valsts neatzītu monētu projektu, kas deviņdesmitajos gados tika piedāvāts kā alternatīva dolāram. Otrais variants ASV beidzās ar kriminālprocesu, jo privātas monētas apgrozībā kā naudu laist nedrīkst.

Pirmā nozīme ir numismātiska. ASV oficiālajās monētās gadu desmitiem tika attēlota Brīvības alegoriskā figūra, un šīs monētas kolekcionāri sauc par Brīvības sērijas monētām. Tās ir īstas, valsts kaltas monētas, tām ir nomināls, un daļa no tām mūsdienās ir vērtīgi kolekciju priekšmeti, kuru cenu nosaka retums, saglabātības pakāpe un dārgmetāla saturs.

Otrā nozīme ir pavisam cita. Deviņdesmitajos gados ASV privāta organizācija sāka izlaist sudraba un zelta monētas, ko tirgoja kā ar metālu segtu alternatīvu dolāram un piedāvāja izmantot norēķinos. Federālās iestādes brīdināja, ka privātu monētu laišana apgrozībā kā naudas aizstājēju ir pretlikumīga, projekta īpašumi tika izņemti, bet tā organizators vēlāk tika notiesāts.

Juridiskā būtība ir vienkārša. Metāla gabals ar uzrakstu var būt prece, kolekcijas priekšmets vai ieguldījums, bet naudas statusu tam piešķir valsts. Ja privātu monētu piedāvā tā, lai patērētājs to sajauktu ar oficiālu naudu, iestādes reaģē, un pircēji parasti zaudē, jo atpirkšanas pienākuma nav nevienam.

Latvijā vienīgā likumīgā maksāšanas līdzekļa statuss ir euro. Skaidro naudu eurozonā emitē Eiropas Centrālā banka un dalībvalstu centrālās bankas, tostarp Latvijas Banka. Neviena privāta organizācija Latvijā nevar radīt monētu vai banknoti, kas būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis, un vietējās iniciatīvas, kupons vai lojalitātes punkti ir tikai līgumiska vienošanās starp konkrētām pusēm.

Atsevišķi jāatzīmē kolekcijas monētas. Latvijas Banka izlaiž kolekcijas un piemiņas monētas, kas ir īstas monētas, bet tās tirgo par cenu, kas pārsniedz nominālu, jo tajā ietilpst metāls un kalšanas izmaksas. Tas nav ieguldījums ar garantētu ienesīgumu: otrreizējā tirgū cena var būt gan augstāka, gan zemāka, un to nosaka pieprasījums.

Kriptoaktīvi Latvijā arī nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, lai gan tos var lietot pēc pušu vienošanās. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbība Eiropas Savienībā ir regulēta un prasa atļauju, un uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka. Šī atšķirība starp likumīgu maksāšanas līdzekli un atļautu norēķinu veidu ir tā, ko reklāmas visbiežāk apzināti izpludina.

Kā pasargāties no monētu un dārgmetālu krāpšanas

Tipiskā shēma sākas ar zvanu vai sludinājumu, kurā piedāvā iegādāties piemiņas monētas ar apgalvojumu, ka to vērtība noteikti pieaugs, vai arī iegādāties zeltu, kas glabāsies pie pārdevēja. Brīdinājuma pazīmes ir solīta garantēta peļņa, steidzināšana, atteikšanās sniegt rakstisku līgumu un piedāvājums, ka pircējs preci fiziski neredz.

Pirms maksāšanas pārbaudiet, vai uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, un vai tas nav iekļauts brīdinājumu sarakstos, ko publicē Latvijas Banka un ārvalstu uzraugi. Ja darījums jau noticis un radušās aizdomas par krāpšanu, jāvēršas Valsts policijā, bet par negodīgu komercpraksi un maldinošu reklāmu, kā arī par atteikuma tiesībām distances līgumā, jāraksta Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Kolekcijas monēta, ieguldījumu zelts un lūžņi

Šīs ir trīs dažādas preces. Kolekcijas monētas cena atkarīga no numismātiskās vērtības, ieguldījumu zelta cena seko biržas kotācijai, bet salauztas rotas iepirkumā maksā pēc metāla svara ar atskaitījumu. Pārdodot rotu kā lūžņus, numismātisko vai mākslas vērtību neviens nemaksā, un tieši šī iemesla dēļ mantojumā saņemtas monētas ir vērts vispirms parādīt speciālistam.

Nodokļu režīms šīm precēm atšķiras, un Eiropas Savienībā ieguldījumu zeltam ir atsevišķs pievienotās vērtības nodokļa režīms. Ja darījums ir liels vai regulārs, aktuālo kārtību jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienestā vai pie nodokļu konsultanta, jo regulāra tirdzniecība var tikt uzskatīta par saimniecisko darbību ar attiecīgiem pienākumiem.

Kā tas atšķiras no ASV situācijas

ASV privāto monētu projekts bija iespējams tāpēc, ka valstī ir plaša privātā kalšanas nozare un spēcīga tradīcija apstrīdēt centrālās bankas lomu. Tomēr arī tur robeža ir skaidra: kolekcijas priekšmetu drīkst kalt, naudu ne.

Latvijā šādi projekti sastaptu papildu barjeru, jo naudas emisija ir eurozonas kopīgā kompetencē, un jebkurš maksāšanas pakalpojums prasa licenci. Tāpēc solījums par vietējo valūtu, kas aizstās euro, ir droša pazīme, ka piedāvājums nav uzticams.

Avoti