Ja indivīdu, galvenokārt bērnu vai pusaudzi, kāds cits vajā vai iebiedē un viņš kļūst pietiekami izmisīgs, lai izbeigtu savu dzīvi, šāda veida pašnāvību sauc par huligāniem. Izteiciens ir ņemts no diviem vārdiem: kauslis un pašnāvība. Pieaugošās bažas par huligānismu ir mudinājušas atbalsta grupas un skolu administratorus rīkoties, kuru mērķis ir veicināt izpratni par šo problēmu. Bullicīds prasa arī pieaugušo dzīvības, lai gan tas nav tik izplatīts kā gadījumi, kuros iesaistīti nepilngadīgie.
Katru gadu statistika liecina par pieaugošu pašnāvību gadījumu skaitu uzmākšanās upuru vidū. Lielākajā daļā bullicīdu gadījumu upuri ir bērni un pusaudži. Bērni, kuriem ir neiespējami tikt galā ar pastāvīgo ķircināšanu, draudiem vai cita veida iebiedēšanu un līdz ar to atņemt sev dzīvību, ir kļuvuši par lielu satraukumu objektu.
Saikne starp pašnāvību un iebiedēšanu ir dokumentēta dienasgrāmatās. Aiz sevis atstāta pašnāvības piezīme bieži vien liecina par huligānda gadījumu. Stāsti ir stāstīti arī grāmatās un intervijās, bieži vien upuru vecāki.
Nīls Mārs un Tims Fīlds pirmo reizi izdomāja frāzi huligāds savā grāmatā, kurā bija stāstīts par upuri, kurš bija iebiedēšanas traumēts un ķērās pie pašnāvības. Pēc šī ziņojuma plašsaziņas līdzekļi ir plaši publicējuši lielu skaitu gadījumu Amerikas Savienotajās Valstīs, cerot pievērst uzmanību skolas vecuma bērniem par pieaugošo problēmu.
Tomēr saikne starp pašnāvību un iebiedēšanu attiecas ne tikai uz skolas vecuma bērniem. Ir ziņots par daudziem gadījumiem, kad pieaugušie ir izdarījuši pašnāvību pastāvīgas uzmākšanās rezultātā darba vietā vai privātajā dzīvē. Daudzi no šiem upuriem gadiem vai gandrīz visu mūžu bija izturējuši iebiedēšanu, pirms izvēlējās izbeigt savu dzīvi.
Pēc ekspertu domām, kauslinieki nāk no visām dzīves jomām. Tie neaprobežojas tikai ar kādu vecuma grupu vai ekonomisko vai sociālo statusu. Huligāni ir sastopami arī katrā rasē un reliģijā. Upuri ir arī no visām dzīves jomām. Eksperti ir vienisprātis, ka huligānisms ir vērsts uz tiem, kuri ir visjutīgākie un neaizsargātākie.
Daudzas skolas un koledžu pilsētiņas ir ieviesušas izpratnes veidošanas programmas, kuru mērķis ir apturēt iebiedēšanu, pirms tā pārvēršas par huligānismu. Saskaņojot programmu skolas mācību programmā, skolotāji un administratori cer īstenot labāku kontroli un uzraudzību. Ir arī organizācijas un programmas, kuras var atrast tiešsaistē. Šīs koalīcijas grupas tiek organizētas kā atbalsta līdzeklis vecākiem un jauniešiem. Tie ir arī paredzēti, lai izglītotu sabiedrību par huligāda brīdinājuma pazīmju atpazīšanu un pasākumiem, ko tā var veikt, lai to apturētu.