Kas ir Cipralex®?

Cipralex® bieži lieto smagu depresīvu traucējumu ārstēšanai, kas pacientiem parasti izraisa biežus depresijas periodus. Tas ir selektīvs serotonīna atpakaļsaistes inhibitors jeb SSAI, kas paaugstina serotonīna līmeni pacienta smadzenēs, jo zems šī neirotransmitera līmenis var izraisīt depresiju. To parasti ievada tablešu veidā, kas jālieto vienu reizi dienā. Papildus depresijai to var lietot, lai ārstētu vispārēju trauksmi, obsesīvi-kompulsīvus traucējumus vai sociālo trauksmi. Viena no visbiežāk sastopamajām šo depresijas zāļu blakusparādībām ir slikta dūša, bet nogurums, drudzis, svara pieaugums, reibonis un seksuāla disfunkcija ir dažas citas problēmas, kas var rasties regulāras devas dēļ.

Lielākā daļa cilvēku, kas lieto Cipralex®, to dara, lai ārstētu smagus depresijas traucējumus, kas parasti ietver biežus depresijas periodus. Šīs lēkmes parasti ietver tādus simptomus kā zems libido, nogurums, koncentrēšanās grūtības un zema interese par lielāko daļu darbību. Protams, bieži vien ir arī domas par pašnāvību, kā arī mainās gan miega režīms, gan apetīte. Lai gan pacientiem, kas cieš no depresijas, ne vienmēr ir visi šie simptomi, viņiem parasti ir vismaz puse no tiem. Šādi pacienti var saņemt palīdzību, izmantojot Cipralex®, jo tas palielina serotonīna daudzumu smadzenēs, bieži atvieglojot depresijas simptomus.

Vairumā gadījumu Cipralex® ievada tablešu veidā, kas jālieto iekšķīgi vienu reizi dienā, lai gan ir dažas dažādas stiprības, kas attiecas uz šīm tabletēm. Devu un stiprumu parasti nosaka ārsts, kas izraksta zāles, un parasti to nosaka atkarībā no traucējuma smaguma, kā arī citiem faktoriem. Tableti var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm, un to nedrīkst dubultot, ja pacients ir izlaidis devu. Tas ir tāpēc, ka var rasties pārdozēšana ar tādiem simptomiem kā nervozitāte, reibonis, krampji, slikta dūša, vemšana, patoloģiska sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens un pat koma.

Daži pacienti, kuri lieto Cipralex®, var pamanīt negatīvas blakusparādības, kas bieži ietver sliktu dūšu, vemšanu, aizcietējumus, caureju, apetītes zudumu un svara pieaugumu. Pacienti var arī spēcīgi kratīties, izjust sāpes locītavās un muskuļos, paaugstināt temperatūru, pārmērīgi svīst un pamanīt iesnas. Dažiem pacientiem, kuri lieto šo depresijas ārstēšanu, var rasties arī libido samazināšanās, impotence, nogurums, trauksme, bezmiegs un sausa mute. Lai gan lielākā daļa blakusparādību ir vairāk traucējošas nekā kaitīgas, par tām parasti jāziņo ārstam, jo ​​dažos gadījumos var būt nepieciešams samazināt devu. Ārsts var arī izrakstīt citu depresijas medikamentu, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu.