Daktīls dzejā attiecas uz īsu secību rindā, kurā vienai garai vai uzsvērtai zilbei seko divas īsas vai neuzsvērtas zilbes. Viens šāda veida ritma piemērs ir atrodams angļu valodā “harmony”. Daktils ir pamats ritmiskajai poētiskajai tehnikai, kas pazīstama kā daktiliskais heksametrs, kurā ir poētiskas rindas, kas satur sešas secīgas daktilas un vienu formu rindas beigās, kas pazīstama kā troheja. Šī konstrukcija bieži tika izmantota klasiskajā grieķu un latīņu dzejā, taču tā ir zaudējusi labvēlību, jo to lietot angļu valodā bija neērti.
Ritms ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā dzejniekiem ir jānodod vēlamā nozīme gan lasītājiem, gan klausītājiem. Katru dzejas līniju var sadalīt ritmiskās daļās, kas pazīstamas kā pēdas. Šīs pēdas parasti sastāv vai nu no divām vai trim zilbēm, un tajās ir iekļauta garo un īso zilbju kombinācija. Lai sasniegtu ritmu, pēda var izmantot tikai vienu vārdu vai vairākus vārdus. Daktils ir viens no šiem ritmisko konstrukciju veidiem.
Daktilu raksturo viena gara, uzsvērta zilbe pēdas sākumā un divas īsākas, neuzsvērtas zilbes tūlīt pēc tam. Uzsvērtas zilbes bieži tiek uzskatītas par garām, jo tās ir paredzētas runāšanai lēnāk nekā īsākas zilbes. Piemēram, vārdā “devious” ir viena gara un divas īsas zilbes. Ir svarīgi apzināties, ka šo ritmu var izveidot arī ar vārdu virkni. Frāzē “Zem koka” pirmie divi vārdi veido daktilu.
Dzejnieki var savienot virkni daktila, lai izveidotu poētisku konstrukciju, kas pazīstama kā daktiliskais heksametrs. Šāda veida dzejai katrai rindai jābūt sešām daktilām. Katras rindas beigās ir troheja, kas sastāv no divām garām zilbēm. Tas veido 17 zilbes katrai dzejas rindai. Kā piemēru vienai šādai līnijai apsveriet teikumu: “Uz priekšu uz Ungāriju, soļojot kā līdzvērtīgi drosmīgi.”
Daktiliskais heksametrs bija iecienītākais konstrukcijas veids, ko grieķu un latīņu dzejā izmantoja tādi klasiskie dzejnieki kā Homērs un Vergils. Kopā savērto daktiļu ritmiskajām kadencēm bija saviļņojoša īpašība, kas bija piemērota viņu stāstiem par kariem un varoņiem. Angļu valodas struktūras padarīja daktilisko heksametru grūtāku uzdevumu, un tas izkrita no Viljama Šekspīra izmantotā jambiskā pentametra.