Darījuma pārvaldīšana ietver plaisas pārvarēšanu starp privātpersonas vai uzņēmuma bankas kontu un personas, kas rīkojas ar savu naudu, piemēram, finanšu konsultanta vai hipotekārā aizdevēja, bankas kontu. Parasti persona, kas rīkojas ar naudu, izveido atsevišķu kontu naudai, par kuru tā ir atbildīga. Tas nozīmē, ka šīs naudas kontrole paliek personai, kas rīkojas ar naudu, bet faktiskā nauda un ar to saistītie darījumi ir skaidri identificējami, nevis tiek sajaukti ar citiem līdzekļiem.
Viens no darījuma pārvaldības piemēriem ir ar nekustamo īpašumu. Daži hipotekārie aizdevēji piekritīs maksāt īpašuma nodokli un ēku apdrošināšanu mājas īpašnieka vārdā. Lai to izsekotu, viņi izveido darījuma kontu un iemaksā tajā daļu naudas no hipotēkas kontiem. Aizdevējs izmanto šo kontu, lai samaksātu nodokļus un apdrošināšanas prēmijas.
Vēl viens piemērs ir tiesu lietas, kurās zaudējumu atlīdzība ir pienākas vairākiem prasītājiem. Tas ir visizplatītākais kolektīvās prasības lietā, kurā prasības no vairākiem cilvēkiem ar līdzīgām situācijām tiek izskatītas vienā lietā. Darījuma konta izmantošana nozīmē, ka zaudētājam atbildētājam nav jārūpējas par katra prasītāja maksājuma administrēšanu atsevišķi. Tā vietā atbildētājs darījuma kontā iemaksā vienu summu, ko piespriedusi tiesa. Pēc tam tiesa sadala šo naudu prasītājiem, kas var aizņemt kādu laiku.
Visbiežāk darījuma pārvaldību izmanto finanšu konsultanti un klienti. Lielākā daļa banku, kas piedāvā šādu pakalpojumu finanšu konsultantiem, ļaus tiem izveidot galveno kontu un pēc tam saistītos apakškontus. Katrs apakškonts būs saistīts ar atsevišķu klientu. Šāda veida darījuma konta izmantošanai ir vairākas priekšrocības. Viens no tiem ir tāds, ka jebkura klienta nauda, kas atrodas kontā, nevis ieguldīta, uzkrās procentus. Darījuma pārvaldība nozīmē, ka katra klienta naudai tiks piemērota pareizā procentu summa, nevis finanšu konsultantam ir jāizstrādā un jāsadala pareizās summas. Tas arī atvieglo individuālo klientu individuālo procentu ieņēmumu uzskaiti nodokļu deklarācijās.
Vairumā gadījumu šāda veida darījuma pārvaldībā tiks ņemta vērā izveide un zemākas izmaksas. Piemēram, finanšu konsultants var maksāt maz vai nemaz nemaksāt papildu darījumu maksu par līdzekļu pārvietošanu starp galveno un klienta kontu vai otrādi. Viņi var arī uzskaitīt visu klientu kontu darījumus tā, it kā tie būtu daļa no viena konta, un tādējādi saņemt lielapjoma atlaidi bankas pakalpojumiem.