Delegāts ir persona, kas parasti ir pilnvarota pārstāvēt lielāku grupu. Šāda grupa var būt arodbiedrība, bezpeļņas organizācija, valsts, politiska organizācija vai korporācija. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas loceklis ir tās teritorijas delegāts, kura viņu ievēlēja. Būdams nama deputāts, viņš vismaz teorētiski darbojas savas teritorijas interesēs.
Deleģēt nozīmē piešķirt pilnvaras vai atbildību citiem. Savā ziņā tie, kas izvēlējās delegātu, izvēlas kādu, kas pārstāvēs viņus un viņu intereses. Tā vietā, lai pārstāvētu sevi, liela organizācija var izvēlēties vienu vai vairākus cilvēkus, kas ir pilnvaroti darboties uzņēmuma labā. Šo personu bieži sauc arī par pārstāvi.
Lai gan delegāts var pārstāvēt organizētas struktūras intereses, ne visi ir vienlīdzīgi pilnvaroti rīkoties. Piemēram, uzņēmuma delegāts, kurš varētu piedalīties arodbiedrības sarunās, var nespēt pieņemt lēmumus uzņēmuma vietā. Viņš vai viņa var aizstāvēt uzņēmuma intereses, bet var būt nepieciešams, lai lēmumi būtu jāapstiprina uzņēmuma vadītājiem.
Tāpat arodbiedrības delegāta pilnvaras var būt ierobežotas. Viņš vai viņa varētu iesniegt uzņēmuma ierosināto darījumu arodbiedrībai, bet arodbiedrības locekļiem var būt tiesības balsot par galīgajiem līguma lēmumiem.
Ar delegātu, kas ir Pārstāvju palātas loceklis, personai ir jāpārstāv visi viņa vēlētāji. Tomēr tas tā notiek reti. Tā vietā delegāts parasti pārstāv tās partijas intereses, kura viņu ievēlējusi. Ja persona neizdara darbību, kas aizliedz viņu ierasties Parlamentā, viņa var balsot par jebkuriem jautājumiem ar personisku lēmumu. Pārstāvim ir pietiekami daudz pilnvaru, lai darbotos neatkarīgi no pārstāvētajiem cilvēkiem. Tomēr, ja nebalso tādā veidā, kas apmierina cilvēku vairākumu, parasti vēlētāji nākotnē ievēlēs kādu citu.
Dažreiz kandidātus uz galvenajiem politiskajiem amatiem, piemēram, ASV prezidenta amatu, sauc par superdelegātiem. Katrs kandidāts būtībā ir delegāts, kurš cenšas iegūt amatu un vadīt valsti no noteiktas politiskās ideoloģijas, ti, demokrātu, republikāņu vai libertāriešu. Šādi cilvēki pārstāv viņus atbalstošās politiskās partijas, taču, tā kā Valsts prezidenta amats ir tik apjomīgs, “superdeleģētais” termiņš ir pelnīts.