Dinamiskā elastība parasti tiek definēta, pamatojoties uz personas kustību diapazonu kustību laikā, jo īpaši ātras kustības laikā. Tas ir pretstatā statiskajai elastībai, kas vairāk ir saistīta ar cilvēka spēju noturēt nekustīgu stiepšanos. Ir īpaši dinamiski stiepšanās vingrinājumi, kas paredzēti dinamiskas lokanības veicināšanai, un šī stiepšanās pieeja ir kļuvusi populāra atsevišķos sporta veidos. Galvenais tās popularitātes iemesls ir pārliecība, ka statiskā elastība var kavēt muskuļu veiktspēju, savukārt dinamiskā stiepšanās var piedāvāt tādas pašas priekšrocības bez iespējamiem trūkumiem.
Trenējoties dinamiskai lokanībai, sportisti parasti koncentrējas uz vingrinājumiem, kas kustības laikā noved muskuļus līdz elastības robežai. Piemēram, sportists var kontrolētā kustībā spert kājas uz augšu, lai saliektu muskulatūru. Laika gaitā šie vingrinājumi parasti palielinās augstumu, kādā sportists spēj spert.
Šī vingrinājumu pieeja parasti ir ļoti līdzīga vecākai stiepšanās metodei, ko sauc par ballistisko stiepšanu, taču ir dažas atšķirības. Ballistiskā stiepšanās veicināja arī dinamisko lokanību, taču tai bija tendence izraisīt traumas. Galvenā atšķirība bija izmantoto kustību ātrumā un agresivitātē. Ballistiskajā stiepšanā tika izmantotas spēcīgākas kustības, un nebija tik daudz uzmanības, lai izvairītos no traumām. Ar dinamisku stiepšanu kustības parasti ir vairāk kontrolētas un maigākas, kas ļauj veikt pakāpeniskāku stiepšanos.
Otru izplatīto pieeju stiepšanai, ko izmanto sportisti, sauc par statisko stiepšanu. Tas ietver muskuļu izstiepšanu līdz tā robežai un pēc tam stiepuma noturēšanu ilgu laiku. Daži eksperti domā, ka tas var kavēt muskuļu elastību un tādējādi samazināt sniegumu uz spēku balstītās aktivitātēs. Daudzi eksperti arī uzskata, ka statiskā stiepšanās var palīdzēt izvairīties no ievainojumiem, taču pētījumi kopumā liecina, ka arī tā nav ļoti efektīva. Ir arī daži pētījumi, kas liecina, ka statiskās stiepšanās veiktspējas problēmas varētu mazināt, ja stiepjas tiek turētas īsāku laiku.
Vingrinājumi dinamiskas lokanības veicināšanai ir kļuvuši samērā izplatīti vieglatlētikas sacensībās, taču parasti tie nav tik populāri medicīniskajā rehabilitācijā. Dažiem no šiem vingrinājumiem ir nepieciešamas pārāk lielas sportiskās spējas un ātras kustības, savukārt ievainotajiem cilvēkiem var būt nepieciešami maigāki vingrinājumi, kas var palīdzēt atjaunot viņu kustību apjomu. Daži eksperti uzskata, ka statisko un dinamisko elastības vingrinājumu sajaukums varētu būt noderīgs muskuļu rehabilitācijai, taču tas joprojām tiek apspriests.