Kas ir dividendes sadales nodoklis?

Ikreiz, kad Indijas uzņēmums paziņo par dividenžu sadali akcionāriem, valdība iekasē dividenžu sadales nodokli, kas nāk no uzņēmuma peļņas. Nodoklis 2010. gadā oficiāli bija 15 procenti no kopējās dividenžu izmaksu summas. Efektīvā nodokļa likme, kas ir summa, ko uzņēmumi faktiski maksāja dividenžu sadales nodoklim, bija tuvu 17 procentiem. Investoriem, kuri saņem dividendes, par tām nav jāmaksā nodokļi.

Alternatīva dividenžu aplikšanai ar nodokli uzņēmuma līmenī ir to aplikšana ar nodokli indivīda līmenī kā daļa no individuālā ieguldītāja ienākumiem. Šo pieeju izmanto daudzas valstis, tostarp ASV. Katram investoram ir jāiesniedz veidlapas, kurās norādīti viņa ienākumi no dividendēm.

No teorētiskā viedokļa nav nozīmes tam, vai valdība apliek dividendes uzņēmumu vai privātpersonu līmenī. Tas ir tāpēc, ka uzņēmumi var paredzēt dividenžu sadales nodokli, tāpēc tie attiecīgi samazina dividendes. Tādējādi, ja investori un uzņēmumi dažādās valstīs tiek aplikti ar vienādām likmēm, faktiskais līdzekļu pārskaitījums ir vienāds.

Uzņēmumi varētu izvēlēties izvairīties no nodokļa, neizdalot dividendes. Tā vietā tas varētu reinvestēt līdzekļus uzņēmumā, padarot tirgus daļas vērtīgākas. Tomēr investori dažreiz uzskata, ka dividendes ir uzņēmuma spēka pazīme, tāpēc dividenžu izmaksu pārtraukšana, pat ja to pavada akciju cenas pieaugums, var atturēt no ieguldījumiem.

Galu galā lēmums par nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem vai privātpersonām ir politisks. Valdība varētu izvēlēties starp dividenžu sadales nodokli un atsevišķiem nodokļiem, pamatojoties uz to, kā sabiedrība tos saņems. Tas ir atkarīgs arī no valstī jau esošajām struktūrām. Uzņēmuma sadales aplikšana ar nodokļiem ir daudz vienkāršāka nekā paļauties uz to, ka katrs indivīds ziņo par saviem dividenžu ienākumiem; tomēr, ja jau ir izveidota spēcīga individuālā nodokļu sistēma, tad dividenžu aplikšana ar nodokli indivīda līmenī varētu būt saprātīgāka nekā jaunas birokrātijas radīšana dividenžu sadales nodokļa iekasēšanai.