Kas ir dolāra kanalizācija?

Termins “dolāra aizplūšana” tiek lietots, lai apzīmētu situāciju, kurā valsts importē vairāk nekā eksportē, izraisot tās aktīvu neto pārnešanu uz ārzemēm. “Dolārs” bieži tiek uzskatīts par atsauci uz ASV dolāru, lai gan tehniski jebkura valsts var piedzīvot valūtas aizplūšanu. Parasti ilgstoša dolāra aizplūšana tiek uzskatīta par sliktu, un daudzas valstis veiks pasākumus, lai vajadzības gadījumā koriģētu valūtas aizplūšanu.

Vairākas situācijas var izraisīt dolāra aizplūšanu. Piemēram, valsts ar aizliedzošiem darba likumiem var importēt lielu daudzumu lētu patēriņa preču no valstīm, kurās ir stingrāki likumi, kas pieļauj šādu preču lētu ražošanu. Dolāra aizplūšana var notikt arī tad, ja valsts infrastruktūra ir ierobežota, tādējādi apgrūtinot preču vai pārtikas ražošanu iekšzemē. Dolāra aizplūšana notiek arī tad, ja valstij ir pārpalikums kaut ko, ko pārējā pasaule vēlas, piemēram, naftu, kā arī plašu infrastruktūru, kas ļauj ražot preces iekšzemē, ļaujot valstij iekasēt augstu cenu bez nepieciešamības importēt preces un izveidot. situācija, kurā valūta plūst tikai vienā virzienā.

Ir vairāki iemesli, kāpēc dolāra aizplūšana var radīt problēmas. Pirmais ir saistīts ar pamata likviditātes samazināšanu. Jo mazāk valstij ir savas valūtas, jo mazāka ir spēja tikt galā ar tirgus svārstībām. Dolāra aizplūšana var izraisīt vieglu ekonomisko depresiju, jo mazāk līdzekļu ir pieejams lietošanai iekšzemē, un tas var arī nostādīt valsti grūtā situācijā, kad preces kļūst pieejamas un tā nevar tās atļauties, jo tās aktīvi ir piesaistīti. augšā citur.

Daži cilvēki arī baidās, ka dolāru aizplūšana bagātina dažas valstis uz citu rēķina. Tas rada lielas bažas naftas ražotājvalstīm, no kurām daudzas ir diezgan turīgas un dažās no tām ir teroristi, kuri neapšaubāmi tiek finansēti ar naftas dolāriem. Lai mēģinātu novērst dolāra aizplūšanu, valsts var ierobežot importu, līdz stabilizējas importa/eksporta bilance, vai arī tā var veicināt ārvalstu investīcijas, cerot radīt kapitāla plūdus.

Tomēr ārvalstu investīciju veicināšanai ir arī savas briesmas. Dažas valstis ir zaudējušas iekšējo kontroli pār vērtīgajiem resursiem, atverot sevi ārvalstu investīcijām, kas nozīmē, ka tās negūst peļņu no naftas atradnēm, derīgo izrakteņu atradnēm un citiem vietējiem resursiem. Rezultātā dolāra aizplūšana dažkārt var kļūt vēl smagāka, jo valstij atlicis maz, ar ko kaulēties, un tā var būt spiesta importēt lielu daudzumu pārtikas un patēriņa preču, lai uzturētu iedzīvotājus.