Kas ir dubultdiskurss?

Dubultais diskurss būtībā attiecas uz diviem dažādiem komunikācijas veidiem vai izpausmēm, kas notiek vienlaikus. Tas var notikt dažādos veidos, lai gan visvienkāršāk to var parādīt personu grupa, kurā vienlaikus notiek divas sarunas. Plašākā mērogā dubultdiskurss var notikt arī sociālajā un politiskajā līmenī, jo indivīds vai grupa var šķist, ka vienlaikus izsaka divus dažādus un potenciāli pretrunīgus apgalvojumus. Literatūrā un rakstiskajos darbos šis termins var attiekties arī uz teikumu vai frāzi, kas vienlaikus attiecas uz divām dažādām idejām.

Parasti jebkura veida diskurss norāda uz saziņu un dažādu domu un ideju paušanu starp diviem vai vairākiem cilvēkiem. Dubultais diskurss ir darbība vai notikums, kurā vienlaikus notiek divas dažādas sarunas vai komunikācijas formas. Piemēram, ballītē var sanākt kopā sešu cilvēku grupa un sarunāties savā starpā. Četri no šīs grupas cilvēkiem, iespējams, apspriež vienu ideju, bet pārējie divi cilvēki, kas joprojām ir grupas dalībnieki, runā par kaut ko citu. Šajā gadījumā grupa iesaistās dubultdiskursā un daži tās dalībnieki var sekot abām sarunām vienlaikus.

Dubultā diskursa idejai slēpjas arī sociālas un politiskas sekas, jo īpaši saistībā ar sabiedrisko domu un dažādu organizāciju darba kārtību. Piemēram, politiķis var pārstāvēt vēlēšanu apgabalu, kas stingri atbalsta vienu pozīciju, bet viņu sponsorē grupa, kas ir pret šo pozīciju. Lai nomierinātu abas cilvēku grupas, politiķis varētu iesaistīties dubultdiskursā. To darot, var šķist, ka politiķis pārstāv abas jautājuma puses, kā rezultātā var tikt zaudēts abu pušu atbalsts.

Dubultais diskurss var notikt arī rakstot un literāros darbos, kas ir svarīgi ikvienam, kurš kritiski lasa vai recenzē šādus darbus. Rakstnieks var, piemēram, uzrakstīt vienu teikumu, kas, šķiet, pauž noteiktu domu. Tomēr, rūpīgāk izlasot un kritiski apsverot teikumā lietoto valodu, lasītājs var secināt, ka sākotnējais jēdziens ir domāts ironiski un ka no teikuma ir jāņem sekundāra nozīme. Šāds dubultdiskurss bieži tiek izmantots, lai sniegtu lasītājiem lielāku nozīmi no šķietami vienkārša teikuma. To var izmantot, lai paplašinātu iedibinātās idejas rakstiskā darbā vai sniegtu lielāku dziļumu rakstzīmēm tajā.