Dzīvības pazīmes ir veselības pamatrādītāji medicīnā. Ir četras būtiskas dzīvībai svarīgas pazīmes — temperatūra, pulss, elpošana un asinsspiediens. Dzīvības pazīmju mērīšana sniedz svarīgu informāciju medicīnas speciālistiem par pacienta veselību. Neparastas dzīvībai svarīgas pazīmes var norādīt uz nopietnu vai mazāku slimību, hronisku slimību vai esošas slimības pasliktināšanos. Dzīvības pazīmes, kas nav ārkārtas apstākļi, tiek pārbaudītas, kad pacients sēž un atpūšas.
Temperatūru parasti mēra, izmantojot perorālo termometru, taču termometrus var ievietot arī ausī, tūplī vai padusē. Parastā temperatūra ir 98.6 ° Fārenheita (37 ° C), izmantojot perorālo termometru. Mutes temperatūra, kas pārsniedz 101° Fārenheita (38°C pēc Celsija), nozīmē, ka pacientam ir drudzis. Taisnās zarnas temperatūra ir augstāka par perorālo temperatūru, taču arī taisnās zarnas mērījumi ir visprecīzākie no visām temperatūras mērīšanas metodēm.
Pulsa nolasīšana tiek veikta, novietojot rādītājpirkstu un vidējo pirkstu virs galvenās artērijas vai klausoties tieši sirdi. Ērtākais veids, kā to izdarīt, ir izmantot plaukstas locītavas radiālo artēriju. Ārsts vai medmāsa skaita sitienus 15 sekundes un reizina to ar četriem, lai iegūtu sitienu skaitu minūtē. Normāls pieaugušais pulss rada no 60 līdz 100 sitieniem minūtē. Neregulārs pulss ir izplatīts, bet tas var arī norādīt uz sirds problēmām.
Jāizmēra arī pacienta elpošana. Piemēram, mērījumi uzskaita elpas minūtē, un medicīnas speciālisti to var izdarīt, mērot pulsu. Normāls elpas diapazons ir no 12 līdz 20 elpas minūtē. Neparasts elpu skaits var liecināt par plaušu slimību.
Asinsspiedienu mēra, izmantojot asinsspiediena manšeti, kas apliek pacienta augšdelmu un tiek piepūsta. Manšete mēra asinsspiedienu dzīvsudraba staba milimetros (mm Hg). Normāls asinsspiediens ir mazāks par 90 mm Hg diastoliskajam spiedienam un mazāks par 140 mm Hg sistoliskajam spiedienam.
Diastoliskais spiediens ir spiediens, kas rodas, kad sirds ir miera stāvoklī, un sistoliskais spiediens ir spiediens, kas rodas, kad sirds pukst. Asinsspiediena rādījumus ņem no jebkuras rokas. Ārkārtas situācijās zems sistoliskais spiediens norāda, ka pacients nonāk šokā. Hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu parasti diagnosticē, ja sistoliskais spiediens pārsniedz 140 mm Hg un diastoliskais spiediens pārsniedz 90 mm Hg.