Kāds ir vidējais arteriālais spiediens?

Vidējais arteriālais spiediens (MAP) ir vidējā asinsspiediena rādītājs cilvēkam noteiktā brīdī. Šo vērtību galvenokārt aprēķina, izmantojot divus vienādojumus vai jebkura no tiem vienkāršotu versiju. Visbiežāk izmantotais vienādojums ir MAP = (CO x SVR) + CVP, kur “CO” apzīmē sirds izsviedi, “SVR” apzīmē sistēmisku asinsvadu pretestību un “CVP” ir vienāds ar centrālo venozo spiedienu. Vidējais arteriālais spiediens, ko mēra dzīvsudraba staba milimetros (mmHG), ir nozīmīgs ar to, ka tas atspoguļo perfūzijas spiedienu uz ķermeņa orgāniem. Veselam cilvēkam šai vērtībai jābūt 70-110 mmHg.

Parasti asinsspiedienu mēra, izmantojot divas vērtības. Sistoliskais asinsspiediens, pirmā vērtība, atspoguļo vidējo spiedienu, kas tiek nodarīts uz artēriju sienām sirds kontrakcijas laikā; sirds fāze, kas pazīstama kā sistole. Otrais skaitlis ir diastoliskais asinsspiediens, kas atspoguļo vidējo arteriālo spiedienu sirds relaksācijas periodā jeb diastolā. Lai gan šī parastā metode ir precīza, aprakstot asinsspiedienu divās atšķirīgākajās sirds fāzēs, vidējais arteriālais spiediens ir paredzēts, lai nodrošinātu vispārīgāku asinsspiediena mērījumu sirds cikla laikā.

Lai saprastu vairāk par vidējo arteriālo spiedienu, ir jāizprot vienādojums, no kura šī vērtība tiek iegūta. Atkal izmantotais vienādojums ir MAP = (CO x SVR) + CVP. Centrālais venozais spiediens (CVP) parasti netiek iekļauts vienādojumā tā nominālās vērtības dēļ, kas parasti ir tuvu nullei. Tāpēc MAP = CO x SVR.

Sirds izsviedes tilpums (CO) ir asins tilpums, kas vienas minūtes intervālā cirkulē caur sirdi. CO ir vienāds ar sirdsdarbības ātrumu (HR) reizinot insulta tilpumu (SV), tāpēc sirdsdarbības ātruma vai insulta tilpuma palielināšanās, ja citi mainīgie lielumi ir nemainīgi, izraisīs vidējā arteriālā spiediena palielināšanos un otrādi. Sistēmiskā asinsvadu pretestība mēra pretestību, kas sirdij jāpārvar asinsvadu sistēmas dēļ, lai sarautos un izstumtu asinis artērijās. Tāpat kā sirds izsviede, tas ir tieši saistīts ar MAP.

Otrais vienādojums, MAP = diastoliskais spiediens + 1/3 (sistoliskais spiediens – diastoliskais spiediens), tiek minēts kā ērtāks, bet parasti mazāk precīzs MAP aprēķināšanas veids. Sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena atšķirība ir zināma kā pulsa spiediens. Tas vienkāršo vienādojumu līdz MAP = DP + 1/3 PP.

Ja cilvēka ķermenis darbojas pareizi, vidējais arteriālais spiediens tiks mērīts 70-110 mmHG. Tas nozīmē, ka ķermeņa orgāni saņem pietiekami daudz asiņu, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa un citu uzturvielu perfūziju. Kad MAP nokrītas zem 60 mmHg, cilvēka orgāni var tikt apdraudēti dzīvības uzturēšanai nepieciešamo uzturvielu trūkuma dēļ.