Eid ul-Adha ir viens no diviem galvenajiem islāma svētkiem, kas tiek svinēti katru gadu. Svētku nosaukums tulkojumā atšķiras, taču parasti tos sauc par “upurēšanas svētkiem”. Eid ul-Adha, kas parasti ilgst vairākas dienas, patiesībā svin vairākas tēmas, tostarp pašaizliedzību, apņemšanos, piemiņu un piedošanu. Otrie svētki – Eid ul-Fitr – svin Ramadāna beigas.
Svētku izcelsme
Ābrahāms, saukts arī par Ibrahimu, ir slavena reliģiska figūra islāmā, kā arī jūdaismā un kristietībā. Saskaņā ar tradīciju, Allahs viņu aicināja upurēt savu dēlu kā viņa uzticības zīmi. Ibrahims apliecināja savu uzticību Allāham ar gatavību veikt šo upuri, savukārt Allāhs viņu aptur pēdējā brīdī un ļauj tā vietā upurēt kazu vai jēru.
Eid ul-Adha svin Ābrahāma/Ibrahima ticību un paklausību, kā arī žēlastību, ko Allāhs var parādīt. Par godu stāsta beigām dzīvnieku upurēšana ir svarīga svētku sastāvdaļa. Saskaņā ar islāma uzskatiem, kaza vai aita tiek nokauta, pārgriežot tai rīkli, sakot Allāha vārdu. Ievērojot šo tradīciju, cilvēkiem tiek atgādināts, ka visa dzīvība tiek uzskatīta par svētu. Dzīvnieks tiek sadalīts pa trešdaļām un dalīts starp ģimeni, dāvināts draugiem un ziedots trūcīgajiem.
Otrs svarīgais festivāla aspekts ir tas, ka tas ir Hajj jeb gada svētceļojuma uz Meku beigas. Tie, kas tajā gadā ir veikuši Hajj, var svinēt šo notikumu ar īpašu prieku.
Kad svētki sākas
Šīs svinības sākas saulrietā Dhu al-Hijjah 10. dienā, islāma gada 12. mēnesī. Tā kā islāma kalendārs ir Mēness kalendārs, šī diena katru gadu nenonāk vienā un tajā pašā laikā pēc Gregora (Rietumu) kalendāra. Piemēram, 2010. gadā Eid ul-Adha sākās 16. novembrī, savukārt 2011. gadā tā sākās 6. novembrī.
Musulmaņu valstis dažreiz aprēķina mēneša sākumu dažādos veidos. Lai gan mēnesis parasti sākas ar mēness sirpi, tas ne vienmēr parādās vienā un tajā pašā laikā visā pasaulē; slikti laikapstākļi var arī traucēt to redzēt. Turklāt dažas valstis aprēķina datumu, pamatojoties uz citiem mēness novērojumiem. Atšķirības, kā tiek aprēķināta katra mēneša pirmā diena, nozīmē, ka ne visas valstis vienmēr svin Eid ul-Adha vienā un tajā pašā dienā.
Svētku svinēšana
Lai pareizi ievērotu svētkus, musulmaņi tiek aicināti no rīta apmeklēt mošeju vai āra dievkalpojumu. Pieminot šo dienu, tiek teiktas īpašas lūgšanas, kuru laikā cilvēki lūdz piedošanu un spēku, kā arī piedod citiem, kas viņus, iespējams, ir nodarījuši pāri. Cilvēkiem ir īpaši rūpīgi jāmazgājas un jāģērbjas dienas laikā, un viņi parasti valkā savu labāko apģērbu.
Dzīvnieku upurēšana parasti notiek pirmajā svētku dienā, ļaujot gaļu izplatīt nākamajās dienās. Tradicionāli musulmaņi atlikušo festivāla laiku pavada, apmeklējot draugus un kaimiņus, daloties ar pārtiku un piedāvājot dāvanas. Cilvēki var arī nosūtīt īpašas apsveikuma kartītes ar svētībām un laba vēlējumiem radiem un draugiem citās pasaules malās.
Festivāla laikā ēstais ēdiens ir vērsts uz upura gaļas izmantošanu. Tā kā tiek izmantots viss dzīvnieks, svinības ir iespēja pavāriem parādīt savas prasmes ar dažādiem sagatavošanās darbiem. Populāri ēdieni ir karijs, sautējumi, kebabi un cepeši. Ļoti populāri ir arī saldumi, piemēram, konditorejas izstrādājumi un pudiņi.
Eid ul-Adha visā pasaulē
Svētkus dažādās islāma valstīs var saukt dažādos vārdos. Singapūrā un Malaizijā to bieži sauc par Hari Raya. Rietumāfrikā musulmanis to varētu saukt par Tobaski, savukārt marokānis to varētu saukt par Eid el-Kbir. Indieši, pakistānieši un bangladešieši to sauc par Id ul-Zuha un biežāk to dēvē par Bakr-Id vai Goat Eid. Lūgšanu, upurēšanas un ziedošanas tradīcijas nabadzīgajiem ir izplatītas lielākajā daļā valstu, kurās tiek svinēti svētki, taču festivāla ilgums dažādās vietās var atšķirties no vienas līdz četrām dienām.
Visās valstīs, kas tos svin, upurēšanas svētki ir liela prieka laiks. Tā ir arī iespēja pārdomāt paklausību Allāham un to, kā nākamajā gadā būt labākam musulmanim. Kā liecina stāsts par Ibrahimu, uzticēšanās Allāham, pat ja lūgums šķiet neiespējams, galu galā parāda musulmanim, cik ticība ir negaidīts ceļš, un apliecina Allāha gribu kā taisnīgu un žēlsirdīgu.