Kas ir Ejecta?

Ejecta ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu materiālu, kas izstumts pēkšņā notikumā. Medicīnā ejecta var izmantot, lai atsauktos uz neparastiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, vemšanu, lai gan to daudz biežāk izmanto zinātnes jomās. Vulkanoloģija, ģeoloģija un astrofizika izmanto ejecta, lai noteiktu informāciju par pašreizējiem vai pagātnes notikumiem.
Vulkanoloģijā šis termins attiecas uz daļiņām un vielu, kas izšautas no vulkāna izvirduma. Viela var sastāvēt no daudziem dažādiem materiāliem, tostarp daļēji šķidra magma un ieži. Vulkāna izmešana dažreiz tiek klasificēta pēc paraugu lieluma; ļoti smalkus paraugus sauc par pelniem, paraugus, kuru diametrs ir mazāks par 2.5 collām (63.5 mm), sauc par lapilli, un jebko, kas lielāks, atkarībā no parauga cietības sauc par bloku vai bumbu. Kopumā vulkānisko izmešanu bieži sauc par tefru.

Tefras izpēte var palīdzēt vulkanologiem dažādos veidos. Papildus datu sniegšanai par paša vulkāna uzbūvi un stāvokli daži zinātnieki cer uzlabot vulkānu brīdināšanas sistēmas un tehnoloģijas, pētot vulkāniskās tefras trajektoriju un ātrumu. Apkopojot datus no aktīviem vulkāniem, var izstrādāt datormodelēšanas programmas, kas varētu uzlabot cilvēku izpratni par to, kā vulkāns darbosies izvirduma gadījumā.

Ejecta ir arī galvenā izpētes joma, apsverot trieciena krāterus uz Zemi, Mēnesi un citiem debess ķermeņiem. Kad meteora vai cita krītoša ķermeņa ietekme uz sauszemes masu izveido krāteri, ap krātera malu veidojas dažādu materiālu gružu slānis. Šis slānis, ko sauc par ejecta segu, var būt galvenais zinātnisko pētījumu mērķis. Analizējot šīs segas uz Zemes, zinātnieki iegūst svarīgu informāciju par avarējušo ķermeni un tā ķīmisko sastāvu. Cilvēku misijās uz Marsu un Mēnesi zondes pēta un ņem paraugus no gružu segām trieciena krāteros, lai palīdzētu labāk izprast planētas uzbūvi, kā arī uzzinātu par krātera avotu.

Astrofizikā šim terminam ir vēl viena nozīme, kas norāda uz vardarbīgu un pēkšņu notikumu. Kad zvaigzne eksplodē, materiāls tiek izmests no avota un nonāk kosmosā. Šis spēcīgais izmešanas veids palīdz zinātniekiem identificēt supernovas, jo eksplodētā materiāla slānis bieži ir redzams skenēšanas iekārtām. Jebkura atklātā zvaigžņu izmešana var būt ļoti svarīga zinātniskiem atklājumiem, jo ​​ķīmiskās sastāvdaļas var saturēt svarīgu informāciju par zvaigžņu elementāro uzbūvi miljardiem gaismas gadu attālumā.