Ekzēma ir ādas slimība, ar kuru cieš no 10 līdz 20% pasaules iedzīvotāju. Sarkanā, niezošā un pārslainā āda, kas parādās cilvēkiem ar šo stāvokli, ir ādas iekaisuma reakcijas rezultāts uz fiziskiem vai vides kairinātājiem. Ikviens var saslimt ar ekzēmu, lai gan tiem, kuriem ir ģimenes anamnēze, būs lielāka nosliece uz slimības attīstību. Pašlaik šo stāvokli nevar izārstēt, lai gan ir ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt mazināt niezes simptomus.
Parasti āda darbojas kā barjera, lai aizsargātu cilvēkus pret slimībām un infekcijām. Šī aizsardzība tiek apdraudēta, ja pārmērīga jutība pret ārējiem kairinātājiem, kas pazīstami kā izraisītāji, izraisa negatīvu imūnreakciju, izraisot ekzēmas reakciju. Ekzēmu izraisa vides un fizisko kairinātāju izraisītāji. Ādas plankumi kļūst pārslaini, niezoši un sarkani. Dažreiz no šiem plāksteriem izplūst šķidrums. Kad āda sadzīst, tā sabiezē un var izstarot ādainu izskatu vietās, kur notiek reakcija. Šis process ir pazīstams kā lihenifikācija. Alerģiskas reakcijas pret augļiem, gaļu, dzīvnieku blaugznām, putekļiem, ziepēm un vīrusiem var izraisīt ekzēmas epizodi. Vides izraisītāji, piemēram, stress, var izraisīt arī novērst reakciju.
Šis ādas stāvoklis var parādīties zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem jebkurā ķermeņa daļā. Zīdaiņiem šis stāvoklis parādās uz pieres, vaigiem, apakšdelmiem, kājām, galvas ādas un kakla. Bērniem un pieaugušajiem niezoši sarkani plankumi var parādīties uz sejas, kakla, elkoņu iekšpuses, ceļgaliem un potītēm. Ekzēma var parādīties zīdaiņa vecumā un beigties vecumā no 5 līdz 15 gadiem, taču tā var būt arī mūža slimība, kas periodiski atkārtojas un izslēdzas visu atlikušo mūžu.
Ekzēma izpaužas vairākos veidos atkarībā no kairinātāja rakstura un formas. Atopiskais dermatīts, visizplatītākais veids, rodas, ja indivīdam ir paaugstināta jutība pret alergēnu, kas izraisa hronisku, niezošu ādas stāvokli. Personai, kas cieš no atopiskā dermatīta, ir lielāka iespēja saslimt ar pārtikas alerģijām, siena drudzi un astmu. Profesionālā ekzēma rodas, ja indivīdam ir alerģiska reakcija pret ar darbu saistītām vides vielām, kas izraisa reakciju. Vēl viena forma ir nummulāra ekzēma. Šim tipam raksturīgi monētas formas plankumi uz ādas. Nummulārā ekzēma pasliktinās, ja cilvēki valkā ciešu apģērbu, kas kairina ādu, un to var saasināt noteiktas veļas mazgāšanā izmantotās ziepes un mazgāšanas līdzekļi.
Nav zināms, kā izārstēt ekzēmu, taču slimību var ārstēt. Visefektīvākā ārstēšana ir dzīvesveida maiņa, lai samazinātu iespējamo izraisītāju iedarbību. Pirmkārt un galvenokārt, pastāvīga ādas mitrināšana var palīdzēt novērst ekzēmas reakciju. Lietojiet losjonus un krēmus uzreiz pēc vannas. Tas palīdz mitrināt ādu, aizturot dabiskās eļļas ādas virsmā, kas kalpo kā pašmitrinošs līdzeklis.
Turklāt ekzēmas slimniekiem jāizvairās no pārmērīgas svīšanas un pārkaršanas. Izvairīšanās no vides izraisītājiem, piemēram, mitruma vai temperatūras izmaiņām, var palīdzēt samazināt pārmērīgu svīšanu, kas izraisa slimības izpausmes. Ja ādas plāksteris stipri niez, auksta komprese var palīdzēt mazināt iekaisumu un mazināt niezi.
Īsi nagi novērš vēlmi saskrāpēt un lauzt ādu, apdraudot organismu ar citām infekcijām. Jāvalkā brīvs apģērbs, lai novērstu kairinājumu, kas var izraisīt niezi. Jaunas drēbes pirms valkāšanas jāizmazgā ar maigām ziepēm. Tā kā stress kalpo arī kā izraisītājs, indivīdam, kurš cieš no ekzēmas, būtu ieteicams samazināt stresu. Personām ar smagiem uzliesmojumiem jāmeklē dermatologa palīdzība.
Ja dzīvesveida izmaiņas nesniedz nekādu atvieglojumu, var būt nepieciešama medicīniska palīdzība. Kortikosteroīdi var mazināt iekaisumu. Antibiotikas var lietot, ja āda tiek inficēta skrāpējumu rezultātā. Antihistamīna līdzekļus var izmantot, lai vakarā mazinātu niezi, lai cilvēks varētu gulēt. Ciklosporīnu A var lietot ārkārtējos gadījumos, taču ar to saistītās blakusparādības padara to par pēdējo līdzekli.