Elektrokoagulācija ir metode, kurā paraugam tiek pielietota elektriskā strāva, lai veicinātu paraugā esošo cieto vielu koagulāciju. Šai tehnikai ir divi galvenie pielietojumi: ķirurģija un notekūdeņu un piesārņotā ūdens attīrīšana. Elektrokoagulācijas iekārtu ražošanā iesaistītie uzņēmumi ir medicīnas apgādes uzņēmumi, notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumi un uzņēmumi, kas nodarbojas ar vides sanāciju.
Medicīniskos lietojumos elektrokoagulāciju izmanto, lai iznīcinātu bojātus, slimus vai inficētus audus. Attiecīgajiem audiem tiek pielietota zonde un tiek pielietota strāva, kas silda audus un noved pie šūnu sadalīšanās un cieto vielu koagulācijas. Audi mirst un galu galā nokrīt. Viens izplatīts šīs tehnikas pielietojums ir kārpu noņemšana, un to var izmantot arī cita veida ķirurģiskām procedūrām.
Ja pacientam šī metode ir ieteicama, ķirurgs attiecīgajā zonā uzliek vietējo anestēzijas līdzekli, rūpīgi novieto zondi un aktivizēs strāvu. Šo procedūru var izmantot arī reģionālajā vai vispārējā anestēzijā atkarībā no elektrokoagulācijas iemesla. Ir nepieciešama īpaša apmācība, lai uzzinātu, kā droši un efektīvi izmantot šo paņēmienu medicīnas iestādēs, un aprīkojums ir rūpīgi jāuztur un regulāri jāpārbauda, lai nodrošinātu drošību. Uzņēmumi, kas pārdod šādas iekārtas, saviem klientiem piedāvā arī apkopi, piederumus un saistītos pakalpojumus.
Ūdens attīrīšanā elektrokoagulācija ietver strāvas novadīšanu caur ūdeni, lai veicinātu cieto vielu sarecēšanu un nogulsnēšanos. Cietās vielas dreifē uz leju, atstājot tīru ūdeni bez cietām daļiņām virs. Šo ūdeni var filtrēt un tālāk apstrādāt vai izlaist atkarībā no tā, kas ūdenī bija vispirms. Viena no elektrokoagulācijas priekšrocībām ir tā, ka tā nodrošina līdzekli cietvielu atdalīšanai, nepievienojot ūdenim savienojumus, un tā darbojas ļoti ātri.
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas apstrādā cilvēku radītos atkritumus, ķīmiskos atkritumus un noteci no rūpnīcām, ūdens attīrīšanā var izmantot elektrokoagulāciju. Turklāt ar šo paņēmienu var apstrādāt arī ūdeni dabiskajā vidē ar piesārņotājiem. Pētnieki, kas meklē jaunus veidus, kā rīkoties ar vides piesārņojumu, ir ieinteresēti izstrādāt jaunas, drošas metodes, tostarp metodes, kuras var droši izmantot in situ, kā arī zemu izmaksu metodes ar zemu risku, ka vidē ieviesīs jaunus piesārņotājus vai problēmas. Piesārņots ūdens ir problēma visā pasaulē, un vairākas valdības, kā arī privātas organizācijas strādā pie šīs problēmas.