Kas ir elektroniskā literatūra?

Elektroniskās literatūras primārais identifikators ir tas, ka tā ir izveidota digitālā formātā, kas izmanto elektronisko mediju priekšrocības. Lai gan kāds var ierakstīt teksta dokumentu tekstapstrādes programmā, tas ne vienmēr ir patiesa elektroniskā literatūra, tā ir tikai teksta digitāla kopija. Elektroniskās literatūras kā atsevišķas literārā darba formas piekritēji norāda, ka šāda literatūra jāveido tā, lai tiktu izmantotas atšķirības starp digitālajiem medijiem un standarta drukātajiem medijiem. To var izdarīt vairākos dažādos veidos.

Kāds var uzrakstīt dzejoli, bet tā vietā, lai to vienkārši ierakstītu teksta dokumentā, viņš vai viņa var izveidot to kā digitālu animāciju. Dzejolis var parādīties vārdu pa vārdam vai rindiņu pa rindiņai, izmantojot digitālo mediju formātu, lai radītu dzejoli lasītājam pat tad, kad viņš vai viņa to lasa. Tādā veidā dzejolis eksistē kā elektroniskā literatūra ārpus drukātā teksta iespējām. Citi plašsaziņas līdzekļu veidi, kas var izmantot šādas priekšrocības, ir rakstveida darbi, kas izveidoti interneta vietnēs, interaktīvie mediji, kas ietver spēcīgu literāro komponentu, un stāsti, kas tiek stāstīti, izmantojot e-pastu vai īsziņu pakalpojumu (SMS) vai īsziņas.

Ir daži cilvēki, kuri var lietot terminu “elektroniskā literatūra”, lai atsauktos uz rakstiskiem darbiem, kas pastāvējuši drukātā veidā un pārnesti uz digitālo datu nesēju. Šos darbus var skenēt vai pārrakstīt elektroniskā formātā, parasti, lai saglabātu darbu vai izmantotu ar elektroniskajiem lasītājiem. “Digitālo” mediju atbalstītāji, piemēram, Elektroniskās literatūras organizācija (ELO), mēdz iebilst pret šo lietojumu, jo šādi darbi tiek tikai pārnesti uz digitālo mediju, nevis tam radīti. Lai atsauktos uz šiem darbiem, bieži tiek lietoti citi termini, piemēram, “elektroniskās grāmatas” vai “e-grāmatas”, kas norāda, ka tie ir vienkārši drukātu grāmatu digitālās versijas.