Izteikumā tiek izmantots uzsvērts vietniekvārds, lai pievienotu uzsvaru, atkārtojot teikuma objektu vai priekšmetu. Tas gandrīz nekad nav vajadzīgs teikumā, taču tas sniedz papildu nozīmi vai pastiprina apgalvojuma daļu. Emfātiskajam vietniekvārdam ir tāda pati forma kā refleksīvam vietniekvārdam, ko izmanto, lai norādītu, ka darbības objekts paziņojumā ir arī subjekts, kas veic šo darbību. Tomēr atšķirība starp šiem vietniekvārdu veidiem ir tāda, ka refleksīvs vietniekvārds teikumā darbojas kā tiešs vai netiešs objekts, savukārt akcentējošie vietniekvārdi būtībā nav nepieciešami.
Izplatītās izteikta vietniekvārda formas angļu valodā izmanto sufiksu “-self”, piemēram, “myself” vai “herself”. Vienkārši piemēri šāda veida vietniekvārdam ir tādi teikumi kā “Es pats devos uz veikalu” vai “Prezidents pats uzcēla šo māju”. Pirmajā piemērā vārds “I” norāda teikuma priekšmetu, savukārt “deva” ir predikāts vai darbība, ko subjekts veic. “Uz veikalu” ir prievārda frāze prievārda “uz” un lietvārda frāzes formā, kas sastāv no raksta “the” un lietvārda “veikals”, kas norāda darbības virzienu vai mērķi. Vārds “es pats” ir izteikts vietniekvārds teikumā, kas tikai apstiprina, ka darbību veicis subjekts.
Otrajā piemērā “Prezidents” ir priekšmets lietvārda frāzes veidā, kas sastāv no raksta “The” un lietvārda “prezidents”. “Būvēts” ir predikāts vai darbība šajā paziņojumā, un “šī māja” ir tiešs objekts, kas norāda, ko subjekts “uzcēla”. Izceltais vietniekvārds “pats” tikai apstiprina, ka teikumā norādīto darbību veica “prezidents”. Ja izceltie vietniekvārdi tiktu izņemti no kāda no šiem piemēriem, katra teikuma nozīme joprojām paliktu neskarta.
Emfātiskajam vietniekvārdam angļu valodā parasti ir tāda pati forma kā refleksīvam vietniekvārdam, izmantojot sufiksu “-self”, taču katrs no šiem vietniekvārdu veidiem kalpo dažādiem mērķiem. Refleksīvs vietniekvārds tiek izmantots, ja teikuma priekšmets ir arī tiešs vai netiešs objekts, piemēram, “Viņš pats uzrakstīja piezīmi”. Šajā piemērā “Viņš” ir subjekts un “uzrakstīja” ir predikāts, savukārt “piezīme” ir tiešs objekts, kas norāda, uz ko darbība vai predikāts tika veikts. Vietniekvārds “pats” tomēr nav akcents, bet gan norāda uz netiešo objektu teikumā, kas parāda, kam notis ir domāts.
Ja no teikuma tiktu izņemts “pats”, nozīme tiktu mainīta, jo vairs netiktu norādīta persona, kurai piezīme bija paredzēta. “Viņš uzrakstīja piezīmi” joprojām ir pilns teikums, taču tajā trūkst oriģināla nozīmes un skaidrības. Teikums “Viņš pats uzrakstīja piezīmi” tomēr izmanto vārdu “pats” kā akcentējošu vietniekvārdu un vairs nenorāda piezīmes netiešo objektu.