Enerģijas dažādošana attiecas uz valsti, kas izmanto vairākus enerģijas avotus, lai vadītu savu ekonomiku un sabiedriskos pakalpojumus, novēršot atkarību no viena enerģijas avota. Šāda dažādošana var nozīmēt gan atjaunojamos, gan neatjaunojamos enerģijas avotus, kā arī vairākus nesējus, lai gan terminoloģija arvien vairāk attiecas uz ieguldījumiem atjaunojamā enerģijā. Objektīvi enerģijas diversifikācija ir stratēģija, kas tiek izmantota, lai stiprinātu gan ekonomisko, gan fizisko drošību, tādējādi mazinot manipulāciju risku no ārvalstu struktūrām, kurām var būt monopols attiecībā uz konkrētiem neatjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, naftu. Turklāt atjaunojamā enerģija ir svarīga uzmanība enerģijas diversifikācijā, kā arī ar neatjaunojamiem avotiem saistītā deficīta potenciāla dēļ, kas pats par sevi var radīt iekšējās drošības draudus ekonomiskās nenoteiktības dēļ.
Viena no galvenajām stratēģijām, ko izmanto valdības visā pasaulē, ir noslēgt līgumus ar vairākiem enerģijas nesējiem no visas pasaules un strukturēt šos līgumus tā, lai tie būtu mērogojami. Galvenokārt šādi enerģijas avoti attiecas uz neatjaunojamo enerģiju, piemēram, naftu vai ogļūdeņražiem. Mērogojamība attiecas uz iespēju ātri palielināt piegādes apjomu, ja valstij ir jārēķinās ar pēkšņu cita pārvadātāja piedāvājuma samazināšanos. Ar vairākiem, mērogojamiem līgumiem valsts ir labākā kaulēšanās pozīcijā starptautiskajās attiecībās, ja šie līgumi tiek stratēģiski apspriesti.
Vēl viens enerģijas diversifikācijas aspekts ietver vietējās ražošanas palielināšanu un neatjaunojamo enerģijas avotu izpēti, ja iespējams, lai gan lielākā daļa valstu centīsies saglabāt šos resursus, cik vien iespējams. Šīs stratēģiskās nostājas dēļ vienprātība virzās uz investīcijām atjaunojamo enerģijas avotu ražošanā un vietējā ražošanā. Potenciāla neatjaunojamo avotu izmantošana var palīdzēt valstīm sasniegt patiesu enerģijas dažādošanu, enerģētisko neatkarību un ekonomiskās un fiziskās drošības pasākumu. Ilgtspējība ir šī procesa galvenā problēma; tādēļ ieguldījumiem un pētniecībai atjaunojamo energoresursu jomā nepieciešams laiks un zināšanas. Kamēr šādas zināšanas pieaug, veicot produktīvus centienus, citas dažādošanas iniciatīvas tiek intensīvi īstenotas, kā minēts iepriekš.
Šo stratēģiju īstenošana ir ļoti svarīga, jo globālā ekonomika un visas valstis, kas veido globālo kopienu, lielākoties paļaujas uz fosilo kurināmo, lai nodrošinātu savas ekonomikas nevainojamu darbību. Šo avotu dažādošana palīdz nodrošināt, ka ekonomika paliek produktīva un dzīvotspējīga pat tad, ja rodas grūtības vai konflikts ar citām valstīm, iekļaujot šo enerģijas avotu nesējus. Papildus enerģijas diversifikācijas piedāvājumam tiek ņemtas vērā arī patēriņa stratēģijas, lai samazinātu pieprasījuma līmeni. Ja valstis patērē mazāk enerģijas, tām vienkārši nav jāpērk vai jāražo tik daudz enerģijas, kas nozīmē mazāku atkarību no ārvalstu importa.