Literatūrā epilogs ir nodaļa, kas pievienota romāna, noveles, lugas vai pat dzejoļa beigās. Epilogi var parādīties arī nedaiļliteratūras darbos. Pēc kulminācijas daiļliteratūras darbā epilogs parāda lasītājam vai skatītājam, lugas gadījumā, kas notika ar varoņiem pēc stāsta beigām. Epilogu var izmantot arī, lai sniegtu mājienus par pašreizējā stāsta turpinājumu vai parādītu, ka varoņu problēmas, iespējams, vēl nav beigušās. Tas ir populārs paņēmiens šausmu un spriedzes stāstos.
Daudzi daiļliteratūras autori izmanto epilogus, lai nodrošinātu aizvēršanu lasītājiem vai skatītājiem, kuri pēc tam, kad stāstījuma gaitā ir ieguldījuši varoņus, varētu vēlēties uzzināt šo varoņu likteņus. Epilogu var izmantot arī, lai sasaistītu vaļīgos galus, atrisinot problēmas, kas tika izvirzītas stāstījumā, bet netika atrisinātas pirms stāsta kulminācijas. Epilogs var notikt jebkurā laikā pēc stāsta beigām; to var iestatīt dažas stundas vēlāk, nākamajā dienā vai vairākas desmitgades nākotnē. Epilogi bieži tiek izmantoti, lai parādītu stāsta galveno varoni, kurš dzīvo laimīgu un apmierinātu dzīvi pēc tam, kad viņš ir pārdzīvojis satricinājumus un nesaskaņas, ko viņš piedzīvoja stāstījuma laikā.
Epilogi ne vienmēr tiek izmantoti, lai parādītu varoņa stāsta laimīgas beigas. Daudzos literārajos darbos, īpaši tajos, kuros galvenais varonis ir antivaronis, epilogs varētu parādīt, ka šis varonis beidzot cieš savas sliktās morālās izvēles sekas. Daudzos šausmu un spriedzes romānos epilogs tiek izmantots, lai dotu mājienus par pastāvošiem draudiem. Varoņi varētu ticēt, ka briesmonis vai nelietis ir uzvarēts, taču epilogs parāda, ka briesmas nav beigušās un varoņi nav tik droši, kā viņi varētu ticēt. Epilogu var izmantot arī, lai parādītu, ka stāsts nav īsti beidzies, un būs vēl viena daļa vai turpinājums.
Dažreiz pēc romāna, noveles vai lugas beigām rakstnieks “izkāps no stāsta” un runās tieši ar lasītāju vai auditoriju. Dažu lugu beigās kāds varonis pakāpsies uz priekšu, lai pateiktos skatītājiem par lugas noskatīšanos. Dažās pasakās rakstnieks vai stāstnieks tieši apraksta mācību vai morāli, kas varoņiem un lasītājiem bija jāiegūst no stāsta. Pēc literatūras grāmatas par patiesiem notikumiem iznākšanas vēlākos izdevumos varētu tikt pievienots epilogs, kas sniedz pārskatu par notikušo pēc grāmatā attēlotajiem notikumiem.