Estrogēnu blokatori ir ķīmiski savienojumi, kas bloķē estrogēnu darbību. Šīs zāles var darboties vairākos dažādos veidos, un tās izmanto vairākos dažādos pielietojumos, tostarp krūts vēža ārstēšanā, kur tās lieto, lai palēninātu audzēja augšanu vai novērstu recidīvu. Tāpat kā citas zāles, kas mijiedarbojas ar hormoniem organismā, šīs zāles jālieto veselības aprūpes speciālista uzraudzībā.
Ir vairāki dažādi estrogēnu blokatoru veidi. Aromatāzes inhibitori, tostarp vorozols, testolaktons un formestāns, faktiski bloķē estrogēna ražošanu. Selektīvie estrogēnu receptoru modulatori, piemēram, tamoksifēns, klomifēns un arzooksifēns, ir paredzēti, lai bloķētu estrogēnu receptorus, kas dažādos audos darbojas nedaudz atšķirīgi. Antiestrogēni darbojas arī, lai bloķētu estrogēnu receptorus.
Vēža ārstēšanā šīs zāles lieto, lai palēninātu vēža progresu. Selektīvo estrogēnu receptoru modulatoru gadījumā tie var arī mērķēt uz specifiskiem estrogēnu receptoriem, lai nodrošinātu mērķtiecīgu terapiju. Neauglības ārstēšanā dažkārt izmanto arī blokatorus, tostarp klomifēnu, jo tie var palīdzēt dažām sievietēm, kurām ir grūtības iestāties grūtniecība. Šīs zāles arī daži klīnicisti lieto transpersonu bērnu ārstēšanā, lai būtībā apturētu pubertāti, līdz viņi ir pietiekami veci, lai pieņemtu lēmumus par to, vai viņi vēlas turpināt medicīnisko un ķirurģisko ārstēšanu.
Starp ķermeņa celtniekiem daži cilvēki veicina estrogēnu blokatoru lietošanu, jo augstam testosterona līmenim organismā ir estrogēna iedarbība. Testosterons ir estrogēna prekursors, un aromatāzes inhibitorus var izmantot, lai apturētu ķermeņa lieko estrogēnu veidošanos, saglabājot zemu līmeni organismā. Šī prakse ir izraisījusi strīdus, īpaši, ja to izmanto galvenokārt kosmētiskiem nolūkiem un kad cilvēki lieto tabletes un uztura bagātinātājus, ko pārdod bez medicīniskās uzraudzības.
Ar šīm zālēm ir saistītas vairākas blakusparādības. Tie var izraisīt reiboni, galvassāpes, svīšanu, karstuma viļņus un apjukumu. Endokrinologa uzraudzībā pacients var noteikt atbilstošu devu, pamatojoties uz situāciju un pieļaujamo blakusparādību slieksni. Endokrinologs var arī regulāri ņemt asins paraugus, lai pārbaudītu hormonu līmeni asinīs, vienlaikus novērtējot pacienta vispārējo veselības stāvokli, lai apstiprinātu, ka pašreizējā zāļu shēma joprojām ir droša un funkcionāla pacientam.