Ikviens, kurš ir bijis ķīniešu restorānā, ir ticis vai vismaz redzējis laimes cepumus. Šie mandeļu vai vaniļas garšas gardumi ne tikai lieliski garšo, bet arī to iekšpusē ir pārsteigums — neliela papīra strēmele ar uzdrukātu pareģojumu vai uzrakstu. Jūs varētu iedomāties, ka šie cepumi ir caurstrāvoti ar gadsimtiem ilgām tradīcijām, taču jūs nevarat kļūdīties. Tāpat kā lielākā daļa ķīniešu līdzņemamo ēdienu, kā mēs tos pazīstam, tie tika izgudroti Amerikā ne pārāk sen.
Laimes cepumu vēsture ir ļoti apspriesta. Viens stāsts stāsta, ka cepumi tika izgudroti Sanfrancisko ap 1914. gadu. Šefpavārs Mikoto Hagivata izdalīja cepumus tiem, kas staigāja viņa japāņu tējas dārzos Golden Gate parkā. Katra cepuma iekšpusē bija neliela zīmīte ar uzrakstu “Paldies”. Sanfrancisko Pasaules izstādē 1915. gadā Hagivata nodeva savus gardumus, tādējādi iepazīstinot pasauli ar laimes cepumiem.
Tomēr Hagiwata nav vienīgais, kurš, domājams, ir izgudrojis laimes cepumus. Deivids Jungs, Honkongas nūdeļu kompānijas īpašnieks Losandželosā, arī laimes cepumu izgudrojumu uzskaita kā savu pretenziju uz slavu. Jungs apgalvoja, ka 1918. gadā cepumus izcepis kā uzmundrinošu gardumu bezdarbniekiem un veiksminiekiem, kuri staigāja pa ielām, meklējot darbu.
Neatkarīgi no tā, kurš tos patiesībā izgudroja, ķīniešu amerikāņi tajos saskatīja mērķi. Tā kā amerikāņi parasti ēda desertu pēc ēdienreizes, ķīniešu restorāni pēc vakariņām sāka piedāvāt laimes cepumus. Drīz tie kļuva par daļu no tradicionālās ķīniešu-amerikāņu maltītes.
Mūsdienās laimes cepumus gatavo ar dažādām garšām, tostarp šokolādi. Tos izmanto ne tikai saldumiem pēc vakariņām ķīniešu restorānos. Šie cepumi tagad ir populāri ballīšu favorīti. Faktiski tos bieži izmanto kā kāzu dāvanu, taču sīkdatnē esošās bagātības vietā tiek uzdrukāts līgavas un līgavaiņa vārds un kāzu datums!
Arī pašas bagātības ir attīstījušās. Papildus parastajiem laimes stāstiem par veiksmi un labklājību cilvēks, kurš izlauž laimes cepumu, var atrast arī veiksmes skaitļus un ķīniešu valodas nodarbības.