Fruktozes cukurs ir vienkāršs cukurs, kas ir būtisks cilvēka uzturā. Tas dabiski sastopams augļos, medū un citos pārtikas produktos, taču to var pagatavot arī laboratorijā. Dažreiz to nepareizi sajauc ar kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu. Šim cukuram ir vairākas īpašības, kas padara to ideāli piemērotu lietošanai pārstrādātos pārtikas produktos, taču pārmērīgas lietošanas gadījumā tas var izraisīt veselības problēmas.
Monosaharīdi ir kristāliski vienkāršie cukuri. Cilvēka uzturā ir svarīgi trīs monosaharīdi: glikoze, galaktoze un fruktozes cukurs. Šie cukuri parasti ir bezkrāsaini un viegli šķīst ūdenī.
Fruktozes cukurs dabiski parādās tādos pārtikas produktos kā medus, augļi un sakņu dārzeņi. Dabiski sastopamā fruktozes cukura forma ir pazīstama kā molekulārā fruktoze. Molekulāro fruktozi atklāja franču ķīmiķis Augustīns Pjērs Dubrunfo 1847. gadā.
Kad fruktoze tiek radīta laboratorijā, to sauc par kristālisko fruktozi. Šo fruktozes formu ražo no ar fruktozi bagātināta kukurūzas sīrupa. Tā kā abi ir saistīti ar kukurūzas sīrupu, to bieži sajauc ar kukurūzas sīrupu ar augstu fruktozes saturu. Atšķirība ir tāda, ka fruktoze ir vienkāršs cukurs, savukārt kukurūzas sīrups ar augstu fruktozes saturu ir sarežģīts cukurs, kas izgatavots gan no fruktozes, gan no glikozes.
Vairākas īpašības padara fruktozes cukuru ideāli piemērotu lietošanai pārstrādātos pārtikas produktos. Pirmkārt, tā kā fruktozi ir diezgan vienkārši ražot, tā maksā mazāk nekā sarežģītāki cukuri. Fruktozes cukurs kļūst vairāk vai mazāk salds atkarībā no tā, kā tas tiek apstrādāts. Kopumā fruktozei ir augsts relatīvais saldums, salīdzinot ar citiem cukura veidiem.
Otrkārt, fruktoze no visiem cukuriem ir vislabāk ūdenī šķīstošākā, tāpēc tā labi palīdz saldināt šķidrumus. Fruktoze labi uzsūc arī mitrumu. Kad mitrums uzsūcas, to var saglabāt ilgu laiku. Šī īpašība padara fruktozi noderīgu pārtikas produktu kvalitātes, tekstūras un glabāšanas laika uzlabošanai.
Fruktozes cukuram ir daži trūkumi. Lai gan šis cukurs ir svarīgs cilvēka uzturā, tas var būt kaitīgs, ja to lieto pārmērīgi. Pētījumi liecina, ka liels fruktozes cukura patēriņš palielina ķermeņa tauku daudzumu. Tas var izraisīt tādas komplikācijas kā aptaukošanās, augsts asinsspiediens un augsts triglicerīdu līmenis. Šie efekti ir aptuveni tādi paši kā parastajam galda cukuram, saharozei.
Daži cilvēki cieš no fruktozes malabsorbcijas. Fruktoze galvenokārt tiek absorbēta tievā zarnā. Kad fruktoze netiek pilnībā absorbēta, tā nonāk resnajā zarnā, kur tā izraisa oglekļa dioksīda veidošanos. Tas var izraisīt vēdera uzpūšanos un meteorismu, sāpes un caureju.