Lai gan parasti tiek lietots termins garīgs sabrukums, tas faktiski nav medicīniski atzīts apzīmējums, un tāpēc tas potenciāli var attiekties uz vairākiem dažādiem psiholoģiskiem simptomiem un apstākļiem. Tomēr bieži vien tas ir domāts, lai norādītu uz cilvēka garīgās stabilitātes sabrukumu, kas var rasties, reaģējot uz vienu vai vairākām ārējām krīzēm. Šāda sabrukuma simptomi var būt ļoti dažādi, taču tie var līdzināties depresijas un trauksmes traucējumu simptomiem un parasti rada lielus traucējumus cilvēka parastajā dzīvē. Tiem, kuri jūt, ka piedzīvo garīgās stabilitātes sabrukumu, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.
Garīgais sabrukums nav medicīnisks termins, un tāpēc tam nav precīzas definīcijas. Tomēr ārpus medicīnas aprindām šis termins bieži tiek saprasts kā cilvēka garīgās stabilitātes sabrukums, kas bieži ir noticis, reaģējot uz ārēju krīzi vai krīžu sēriju. Notikumi, kas var veicināt šāda veida psiholoģisku sabrukumu, var būt darba stress, bezdarbs, šķiršanās, mīļotā nāve vai finansiālas problēmas.
Tā kā garīgais sabrukums patiesībā nav īpašs, medicīniski definēts stāvoklis, ir grūti aprakstīt precīzus tā simptomus. Daudzi uzskata, ka šāda veida bojājumus raksturo nevis noteikts simptomu saraksts, bet gan indivīda simptomu smagums. Proti, psihisks sabrukums atšķiras no citām garīgās veselības problēmām ar to, ka sabrukums izraisa nopietnus traucējumus cietušā parastajā dzīvē. Piemēram, cietējs var pēkšņi pamest visas personiskās attiecības vai justies nespējīgs atstāt māju.
Tāpat kā nervu sabrukums, termins garīgs sabrukums bieži var būt eifēmisms, ko lieto garīgās veselības traucējumu pareizu nosaukumu vietā, lai izvairītos no aizvainojuma, apmulsuma vai diskomforta. Tas, ko sauc par garīgu sabrukumu, bieži vien ir smags depresijas gadījums. Trauksmes traucējumu uzliesmojumu var arī kļūdaini apzīmēt par sabrukumu.
Tiem, kuri jūt, ka piedzīvo garīgās stabilitātes sabrukumu, pēc iespējas ātrāk jāmeklē medicīniskā palīdzība. Ārsts vai psihiatrs var diagnosticēt jebkādus garīgās veselības traucējumus, kas var tikt apvienoti zem vispārējā sadalījuma marķējuma. Medicīnas eksperti var arī sniegt nepieciešamo atbalstu, lai palīdzētu avārijas slimniekam risināt psiholoģiskās problēmas un atgriezties ierastajā dzīvē, kad tas ir gatavs. Ārstēšana var būt ļoti atšķirīga, taču tā var ietvert individuālas vai grupu terapijas sesijas, uzturēšanos rehabilitācijas iestādē vai medikamentus.