Vingrojuma intensitāte attiecas uz to, cik smagi ķermenis strādā fiziskās aktivitātes laikā. Lai gan jebkurš vingrinājums ir labāks par nekādu, vidējas vai augstas intensitātes aerobās aktivitātes iesaistīšanās vairākas reizes nedēļā palīdz stiprināt sirdi un plaušas, kā arī palīdz indivīdiem kontrolēt savu svaru un ķermeņa tauku procentuālo daudzumu, samazinot noteiktu slimību un veselības stāvokļu risku. Ir vairāki veidi, kā uzraudzīt slodzes intensitāti, tostarp pulsa uzraudzību, spēju runāt treniņa laikā un vispārējo intensitātes sajūtu treniņa laikā.
Sirdsdarbības ātruma uzraudzība, lai nodrošinātu, ka tā ietilpst mērķa zonā, ir viens no labākajiem veidiem, kā kontrolēt slodzes intensitāti. Cilvēka maksimālais sirdsdarbības ātrums sitienos minūtē ir 220 mīnus viņa vecums. Vingrošana, lai uzturētu sirdsdarbības ātrumu no 50 līdz 80 procentiem no maksimālās sirdsdarbības ātruma, ir ideāli piemērots. Cilvēkiem, kuri tikko sāk vingrojumu programmu, jāsāk ar aktivitātēm, kas uztur sirdsdarbības ātrumu mērķa pulsa zonas apakšējā galā, un pakāpeniski jāpalielina treniņu intensitāte, lai virzītos uz treniņu mērķa zonas augšējā galā.
Pārbaudīt spēju runāt ir ātrs un vienkāršs veids, kā uzraudzīt vingrinājumu intensitāti. Spēja dziedāt norāda uz ļoti vieglu vai zemas intensitātes vingrinājumu. Viegli piedalīties sarunā ir iespējams ar mērenas intensitātes treniņiem. Personas, kuras nevar pateikt vairāk par dažiem vārdiem, neapstājoties elpu, vingro ar augstu intensitāti.
Ja indivīdam nav praktiski pārbaudīt savu sirdsdarbības ātrumu vai veikt runas testu, vai arī viņš vienkārši vēlas tūlītēju slodzes intensitātes rādītāju, daži fiziski norādījumi var sniegt vispārēju priekšstatu par to, cik smagi cilvēks strādā. Sviedru izdalīšana ir viens no acīmredzamākajiem intensitātes rādītājiem. Svīšana pēc apmēram 10 minūšu ilgas slodzes parasti nozīmē mērenu intensitāti, savukārt svīšana dažu minūšu laikā parasti norāda uz enerģisku vingrinājumu. Ir svarīgi arī pievērst uzmanību elpošanas ātrumam. Nedaudz ātrāka elpošana var norādīt uz vidējas intensitātes vingrinājumiem, savukārt dziļa, īsa elpa liecina par enerģisku vingrinājumu.
Daži veselības stāvokļi, traumas un medikamenti var ietekmēt to, cik smagi cilvēkam vajadzētu vingrot. Cilvēkiem, kuri plāno sākt vai mainīt savu vingrojumu programmu, vajadzētu apspriest savus plānus ar ārstiem, lai nodrošinātu, ka viņi trenējas droši. Jebkurš vingrinājums, kas izraisa smagu elpas trūkumu, intensīvas sirdsklauves vai citus ārkārtējus simptomus, nekavējoties jāpārtrauc, līdz persona var konsultēties ar savu ārstu.