Gastrinoma ir salīdzinoši rets audzēja veids, kas visbiežāk sastopams tievās zarnas pirmajā daļā jeb divpadsmitpirkstu zarnā un retāk aizkuņģa dziedzerī. Pacientiem var būt vairāki mazi audzēji vai viens liels audzējs. Šāda veida audzēji izdala lielu daudzumu hormona, ko sauc par gastrīnu, kas stimulē palielinātu kuņģa skābes veidošanos kuņģī; to parasti sauc par Zolindžera-Elisona sindromu. Lielākā daļa gastrinomu kļūst par vēzi, un šajā brīdī tās bieži izplatās apkārtējos audos un orgānos, piemēram, aknās.
Cilvēkiem ar gastrinomām parasti ir plašas čūlas kuņģī un tievajās zarnās, jo gastrīns izraisa lielu kuņģa skābes sekrēciju. Tas bieži izraisa sāpes vēderā. Viņiem bieži ir arī smaga caureja, ko izraisa skābes pārprodukcija, un viņiem var būt arī slikta dūša un vemšana. Lai gan galvenais mērķis ir ārstēt gastrinomu, kas ir simptomu avots, protonu sūkņa inhibitorus jeb PSI var izmantot arī, lai kontrolētu ražoto kuņģa skābes daudzumu.
Dažiem pacientiem ar gastrinomām tās parādās kā daļa no lielākas problēmas, kas pazīstama kā multiplā endokrīnā neoplāzija jeb MEN. Tie, kuriem ir MEN, cieš no dažādiem sindromiem, kas izraisa audzējus vairākās dažādās endokrīnās sistēmas zonās. Gastrinomas bieži ir saistītas ar 1. tipa MEN, kur audzēji ir atrodami arī hipofīzē un epitēlijķermenīšos.
Lai diagnosticētu gastrinomu, ārsts parasti vispirms vēlas izprast pacienta vēsturi. Gastrinomas bieži izpaužas ar atkārtotu peptisku čūlu slimību vai Zolindžera-Elisona sindromu, tāpēc pacientiem ar šīm problēmām tās būs lielāka iespēja. Pēc tam tiks veikta asins analīze, lai analizētu pacienta gastrīna līmeni, lai palīdzētu apstiprināt diagnozi. Pēc tam var izmantot attēlveidošanas metodes, piemēram, CT skenēšanu, PET skenēšanu vai arteriogrāfiju, lai apstiprinātu audzēja vai audzēju atrašanās vietu.
Gastromas ārstēšana parasti ietver operāciju. Tā kā audzēji var kļūt par vēzi, parasti tie ir jānoņem. Ja ir vairāki audzēji, kas atrodas dažādās vietās, var būt nepieciešamas dažādas ķirurģiskas procedūras. Ja audzēji ir mazi, var būt iespējams izņemt tikai audzējus no aizkuņģa dziedzera, divpadsmitpirkstu zarnas vai reizēm no citiem apkārtējiem audiem. Lielākiem audzējiem var būt nepieciešama arī aizkuņģa dziedzera daļas noņemšana.