Gāzu hromatogrāfija ir analītiska metode, ko izmanto, lai savāktu informāciju par gāzes parauga ķīmiskajām sastāvdaļām. Ne visi paraugi ir piemēroti šāda veida analīzēm, kas prasa paraugu karsēšanu, lai tas iztvaicētu. Daži šādos apstākļos var noārdīties un sniegt neprecīzus vai nepilnīgus rezultātus. Gadījumos, kad ir lietderīgi izmantot šo metodi, var būt nepieciešamas vairākas pārbaudes, lai savāktu visus nepieciešamos datus atkarībā no parauga un testēšanas iemesla.
Šajā procedūrā ķīmiķis ievada nelielu parauga daudzumu atverē, kas to ātri uzsilda, krietni pārsniedzot maisījuma viršanas temperatūru. Gāzu hromatogrāfs caur paraugu sūknē inertu nesējgāzi, iespiežot to kolonnā. Tai pārvietojoties pa kolonnu, komponenti atdalās, jo pēc iztvaikošanas tie pārvietojas ar dažādu ātrumu. Tas ļauj tiem iziet cauri detektoram dažādos laikos.
Detektors iedarbina ierakstītāju, lai atzīmētu noteiktu gāzu klātbūtni. Daži gāzu hromatogrāfijā izmantotie detektori ir jutīgi pret konkrētu savienojumu un nereaģēs uz citiem, ļaujot zinātniekiem noteikt, vai konkrēta ķīmiska viela ir paraugā un kādā koncentrācijā. Citām ir plašāks darbības mehānisms, un tās var konstatēt vairāku ķīmisku vielu klātbūtni vienā testā. Gāzu hromatogrāfija nav nekļūdīga, jo ķīmiskās vielas var paslēpties aiz viena otras pēdām, un var būt nepieciešama vēl viena kārta, lai noskaidrotu maisījuma sastāvdaļas un to koncentrāciju.
Viens gāzu hromatogrāfijas lietojums ir tīrības pārbaude. Tas var arī palīdzēt cilvēkiem noteikt dažādu savienojumu koncentrāciju jauktā paraugā. Daži ķīmiķi to izmanto nezināmu paraugu identificēšanai. Šis process bieži tiek parādīts kriminālistikas televīzijas šovos, kur tas parasti aizņem sekundes un dod ļoti precīzus rezultātus. Ķīmijas laboratorijās gāzu hromatogrāfija var aizņemt stundu vai vairāk pirmās reizes, un var būt nepieciešama papildu pārbaude, lai savāktu visu nepieciešamo informāciju.
Šis process ir stingri jākontrolē, lai iegūtu visuzticamākos un efektīvākos rezultātus. Temperatūras kontrole ir ļoti svarīga, lai paraugs būtu pareizajā diapazonā, un aprīkojums ir jākalibrē un jātīra starp paraugiem. Daudzas laboratorijas nodrošina rokasgrāmatu ar detalizētiem norādījumiem par politiku un procedūrām, lai nodrošinātu, ka testēšana ir konsekventa un viss personāls zina, kā rīkoties ar aprīkojumu. Ja rodas strīds vai rodas jautājums par paraugu, laboratorija var nosūtīt paraugu verifikācijai uz citu iestādi vai pieprasīt tehniķa vizīti, lai apstiprinātu, ka gāzu hromatogrāfs ir kalibrēts un darbojas pareizi.