Kas ir genoma karte?

Vienmēr jāatceras, ka genoma karte ir tikai attēlojums, nevis pati faktiskā lieta. Tas izmanto tikai ciparus, burtus un krāsas, lai simbolizētu sastāvdaļas cilvēkiem saprotamā valodā. Daži zinātnieki zīmē karti lineāri, piemēram, krāsainu svītrkodu rindas un rindas, kas atrodas blakus vai viena virs otras. Šiem svītrkodiem blakus ir numurēts kods, piemēram, “D14S72”, kas var attiekties uz noteiktu hromosomu. Citi zinātnieki dod priekšroku kartes ilustrēšanai aplī ar mazām krāsainām līnijām, kas atrodas blakus viena otrai, un cipariem tieši zem tām.

Genoma kartes mērķis ir atrast citus neatklātus gēnus, aplūkojot jau atklātos gēnus, kas var kalpot kā “orientieri”, ļoti līdzīgi orientierim pilsētas kartē, kas norāda autovadītājam, kur viņš dodas. Sekvencēta DNS, kurā zinātnieki ir noskaidrojuši, kā DNS komponenti ir izkārtoti, var būt arī citi orientieri. Analizējot šos gēnus un DNS, zinātnieki var arī aprēķināt un paredzēt, kuri gēni ir saistīti ar tiem, tādējādi padarot karti lielāku un visaptverošāku.

Genoma karte ir ļoti noderīga, pētot noteiktas slimības, īpaši ģenētiskas, piemēram, Hantingtona slimību un noteiktus vēža veidus. Zinātnieki parasti izseko gēnus, kurus ģimene ir mantojusi no paaudzes paaudzē. Ir konstatēts, ka dažiem gēnu “orientieriem”, kas ir nodoti tālāk, ir tendence novietoties tuvu konkrētajam gēnam, kas ir atbildīgs par slimību. Tādā veidā genoma karte palīdz zinātniekiem sašaurināt un atrast noteiktus gēnus, kā rezultātā palīdz personai vai ģimenei veikt preventīvus pasākumus, lai sagatavotos slimībai vai pasargātos no tās.