Geštaltterapija ir psihoanalīzes veids, ko sākotnēji izstrādāja Laura un Frics Perls un Pols Gudmens 1940. gados. Kopš tā laika tas ir kaut kādā veidā mainījies, taču būtībā tas ir reakcionārs pret tipisko Freida pacientu analīzi, kur terapeiti interpretē pacientus un parāda, kādas problēmas viņiem ir. Tā vietā geštaltterapija paredz, ka pacientiem ir jāizdara secinājumi un jāapzinās par sevi. Šis šīs terapijas aspekts mūsdienās tiek bieži izmantots.
Viens no geštaltterapijas stūrakmeņiem ir ideja par to, kā cilvēka kontakts ar citiem tiek pārtraukts dažādu uzvedību dēļ. Pilnīgu kontaktu un līdz ar to citu pazīšanu un mīlēšanu (seksuālā, vecāku vai kompanjona veidā) nevar sasniegt, kamēr persona neatzīst veidu, kādā viņš ir izveidojis šķēršļus šādam kontaktam.
Daži no veidiem, kā šāda veida terapija palīdz pacientam novērtēt pārtrauktu vai nepareizu kontaktu, ir pacienta komunikatīvo spēju summas novērtējums. Izvērtējot visu prezentāciju, nevis tikai to, ko pacients saka, bet arī to, kā viņš rīkojas, kā runā, vārdus, ko izvēlas, un ķermeņa valodu, var palīdzēt pacientam atklāt šķēršļus pilnīgam kontaktam.
Tādējādi daļa no geštaltterapijas darbības veida ir interaktīva novērošana; piemēram, terapeits var uzrunāt pacienta ķermeņa valodu, kad pacients runā. Piemēram, geštaltterapeits varētu jautāt: “Kāpēc jūs nepārtraukti luncināt kāju, kad runājat par savu vīru? Ko tas nozīmē?” Geštaltterapeits sekotu līdzi šāda veida neverbālajai komunikācijai kā veidam, lai aplūkotu cilvēku kopumā, nevis tikai tematu, ko persona apspriež.
Vēl viena šīs prakses iezīme ir apzinātības jēdziens. Pievēršot uzmanību vairākiem komunikācijas un mijiedarbības aspektiem, tas var palīdzēt tiekties pēc kontaktiem un saprast, kad kontakti neizdodas. Ar terapeita komentāriem un novērojumiem pacients, cerams, tiek novests pie apgaismības. To bieži sauc par “Aha!” vai “Gestalta” pieredze. Patiesībā cilvēki bieži lieto terminu Geštalts, lai apzīmētu konkrētu ieskata brīdi.
Šie geštalti ir ļoti svarīgi, lai kļūtu uzmanīgāki un atklātu ceļu, kā pārvarēt problēmas vai garīgo traucējumu simptomus. Šis apzinātības veids tiek izmantots arī kognitīvās uzvedības terapijā (CBT), lai gan tai trūkst interaktīvo novērošanas īpašību, kas ir zināma geštaltterapijai.
Geštaltterapija ir izkritusi no labās puses. Joprojām ir daži geštalta praktizētāji, bet galvenokārt jaunāki terapijas veidi, kas izstrādāti 1980. gados un turpmāk, ir kļuvuši dominējošāki un populārāki. Tomēr process, kurā pacients atklāj ceļus, pakāpeniski apzinoties sevi, ir daudzu mūsdienu terapijas metožu atslēga.