Kas ir ģimenes medicīniskā vēsture?

Piemēram, agrīna ģimenes Alcheimera slimība ir iedzimta slimība, kas saistīta ar gēnu, ko sauc par ApOE. Gēnu var mantot no mātes vai tēva. Šāda veida Alcheimera slimības simptomi parādās pirms 65 gadu vecuma. Ne visi, kam ir iedzimts gēns, attīstīs šo traucējumu. Agrīnas ģimenes Alcheimera slimības riska faktors ir tikai lielāks cilvēkiem, kuru ģimenes slimības vēsturē ir saistība ar ApOE.

Tiek lēsts, ka apmēram 5 līdz 10 procenti vēža gadījumu ir iedzimti. Veicot vēža ģenētisko testēšanu, tiek pētīti to ģimeņu DNS, kurās ir daudz locekļu, slimība attīstās vairākās paaudzēs. Vēža ģimenes slimības vēsture un pētītie slimības modeļi ģimenēs var palīdzēt ārstiem izlemt, kāda veida pārbaudes pacientiem jāveic un kad tās jāveic. Piemēram, ja ieteicamais skrīninga vecums noteikta veida vēzim ir 60 gadi, bet pacienta slimības vēsture liecina par slimības ģenētisko modeli, ārsts, visticamāk, izlems, ka skrīnings jāveic daudz jaunākā vecumā.

Jāņem vērā, ka ģimenes slimības vēstures apkopošana dažos gadījumos var būt sarežģīta. Piemēram, alkoholisma vēsture ģimenē var tikt noniecināta vai netiek atklāta, jo ir apmulsums vai nevēlēšanās aktualizēt šo tēmu. Ģimenes slimības vēsture parasti jāveic, runājot ar asinsradiniekiem. Ja radinieki saprot, cik svarīgi ir izprast ģenētiskos modeļus ģimenes paaudzēs, lai palīdzētu novērst slimības, viņi bieži vien atklāj privāto medicīnisko informāciju. Lielākā daļa cilvēku arī uzskata, ka ir svarīgi, lai pāri, kuriem ir bērni, apzinātos riskus, kas saistīti ar iedzimtu slimību pārnešanu saviem pēcnācējiem.

Ģimenes slimības vēsture ir svarīga pacienta veselības karšu daļa, taču ir svarīgi atcerēties, ka, lai cik noderīga arī būtu dažādu slimību risku novērtēšana, tā tomēr ir tikai viena daļa no pacienta iespējamās veselības stāvokļa noteikšanas nākotnē. Atsevišķu ķīmisku vielu iedarbība, kā arī cilvēka svars, diēta un fiziskās aktivitātes var samazināt vai palielināt slimības risku. Piemēram, daudziem cilvēkiem ir ģenētiska nosliece uz 2. tipa cukura diabētu, bet ne visiem šiem indivīdiem šī slimība noteikti attīstīsies. Pētījumi liecina, ka tie, kuriem ir 2. tipa cukura diabēta risks, var izvairīties no tā, pareizi ēdot un vingrojot.