Slimības vēsture ir informācijas apkopojums par pacientu, kurā ietilpst pašreizējie medicīniskie dati, pacienta pagātnes medicīnisko problēmu vēsture, pacienta ģimenes anamnēze un atbilstoša informācija par veselību, kas var palīdzēt ārstam vai aprūpes sniedzējam pielāgot diagnozi un ārstēšanu pacientam. Vēstures apkopošana ir svarīga daudzu ārstu un pacientu mijiedarbības sastāvdaļa, un medicīnas skolās ārsti mācās, kā precīzi, ar cieņu un ātri apkopot vēsturi. Dažos pasaules reģionos cilvēki var atsaukties uz slimības vēsturi kā “anamnēzi”.
Vēsture ir izstrādāta, lai sniegtu kontekstu, kā arī norādes, kas varētu palīdzēt ārstam noteikt diagnozi. Kad pacients ierodas pie ārsta, ārsts ņem vērā pacienta ziņotos simptomus, kā arī tikšanās laikā novērotās klīniskās pazīmes. Ārsts arī uzdod virkni jautājumu, kas ir izstrādāti, lai izgaismotu pašreizējo situāciju, tostarp, kad simptomi pirmo reizi parādījās, kāda veida medicīniskas problēmas pacientam ir bijušas pagātnē un kāda ir pacienta ģimenes anamnēze.
Pacientu diagrammas ir daļa no viņu slimības vēstures, un daudzu diagrammu augšpusē ir iekļauta ātra atsauce, kurā ir ņemti vērā svarīgākie notikumi pacienta dzīvē, kas var būt svarīgi. Tāpat ārsts uzdod jautājumus par pacienta dzīvesveidu, noskaidrojot, cik bieži pacients vingro, ko pacients ēd, kāda ir pacienta ģimene, darbs un personīgā dzīve. Lai gan dažas lietas var nešķist uzreiz būtiskas, tās var būt vērtīgas. Piemēram, kādam, kas ir pakļauts lielam stresam darbā, var būt paaugstināts ar stresu saistītu slimību risks. Tāpat arī kādam, kas nav seksuāli aktīvs, visticamāk, nebūs seksuāli transmisīvās infekcijas, kas var sašaurināt diagnostikas iespējas.
Daudzi ārstu biroji un slimnīcas pieprasa, lai pacienti vai viņu ģimenes locekļi pēc ierašanās aizpildītu slimības vēstures veidlapu. Šī veidlapa tiek izmantota, lai ātri dokumentētu galvenos medicīniskos jautājumus, sākot no alerģiju vēstures līdz pašreizējās problēmas aprakstam, kas noved pie ārsta. Ārsts var izmantot šo informāciju, lai sašaurinātu diagnozi.
Slimības vēsture ir privāts dokuments, un tā tiks rūpīgi aizsargāta, lai nodrošinātu pacienta drošību. Daļa informācijas var būt kaitīga, ja tā tiek nodota kādam, kas nav pilnvarots to skatīt, un cita informācija slimības vēsturē varētu būt par lietām, kuras pacients vēlas paturēt privāti. Ārsti ir apmācīti, kā saglabāt šo informāciju un uzdot atklātus jautājumus, kas mudinās pacientu atbildēt godīgi un precīzi, lai pacienta vēsture būtu pēc iespējas pilnīgāka.