Haptēns ir maza molekula, kas nevar darboties kā antigēns neatkarīgi, bet stimulēs antivielu veidošanos, ja tai izdosies atrast nesēju, ar kuru saistīties. Haptēni ir iesaistīti vairāku imūnreakciju veidošanā, padarot tos par imunologu interesējošu tēmu, un tos izmanto arī laboratorijas pētījumos un dažu veidu diagnostikas pārbaudēs. Cilvēki ir pētījuši šīs mazās molekulas kopš 1900. gadu sākuma.
Haptēnus sauc arī par nepilnīgiem vai daļējiem antigēniem, un alternatīvā rakstība ietver “haptēnu” un “haptīnu”. Termins “haptēns” cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē “saistīt”, atsaucoties uz domu, ka šīm molekulām ir jāsaistās ar citām molekulām, lai tās kļūtu funkcionālas. Šīm molekulām ir jāatrod proteīna molekulas, kas var darboties kā nesēji, lai kļūtu par antigēnu, ko imūnsistēma spēs atpazīt.
Klasisks haptēna piemērs ir atrodams indīgā ozolā. Kad cilvēki pirmo reizi saskaras ar indīgo ozolu vai radniecīgiem augiem, haptēns iekļūst viņu ādā, oksidējas un saistās ar atrastajiem proteīniem. Imūnsistēma atpazīst haptēnu, kad tas saistās ar proteīnu, un izstrādā specifiskas antivielas, kas reaģēs nākamreiz, kad ķermenis tiks pakļauts indīgajam ozola iedarbībai. Imūnās atbildes reakcija parasti izraisa niezošu sarkanu izsitumu parādīšanos, kas var būt diezgan neērti.
Pētnieki ir veikuši pētījumus, lai atrastu molekulu veidus, ar kuriem saistās haptēni, lai viņi varētu par tām uzzināt vairāk. Šis pētījums tiek izmantots arī specifisku antigēnu sagatavošanā laboratorijas vidē, un tas var būt noderīgs imūnpārbaudēs, kas paredzētas, lai pārbaudītu pacienta imūnsistēmu vai meklētu specifiskas antivielas un antigēnus, kas var būt organismā. Ir atklāti un kartēti tūkstošiem haptēnu, un cilvēkiem, kas strādā ar šīm molekulām, ir pieejamas vairākas haptēnu un nesēju datu bāzes.
Izpratne par haptēniem ir daļa no plašāka imunoloģijas pētījuma, imūnsistēmas un tās darbības pētījuma. Haptēni ir daļa no sistēmas, kas pazīstama kā humorālā imunitāte, kuras pamatā ir antivielu attīstība, kas ir iemācījušies atpazīt specifiskus antigēnus. Ar humorālo imunitāti saistītie procesi var kļūt ļoti sarežģīti, un ir zināms, ka imūnsistēma pārlieku aizraujas ar antivielu ražošanu, attīstot antivielas pret vielām, kas patiesībā nav kaitīgas, piemēram, olbaltumvielas, kas atrodamas zemesriekstos.