Ir divi dažādi hinduistu meditācijas veidi, katrs ar savu fokusu. Viena veida meditācijā praktizētājs var izvēlēties koncentrēt savu enerģiju uz objektu, ko viņš izvēlējās pirms meditācijas sākšanas, piemēram, ziedu vai akmeni. Otrais meditācijas veids, ko sauc par apzinātības meditāciju, ietver praktizētāju, kurš meditācijas laikā koncentrējas uz savu uztveri vai pieredzi. Hindu meditācijai ir vairāki desmiti formu, un katrai no tām ir sava filozofiju un paņēmienu kopa, ko izmanto, lai palīdzētu praktizētājam sasniegt meditācijas stāvokli. Meditatīvajam stāvoklim ir jābūt mierīgam un jāļauj praktizētājam skaidri koncentrēties, redzot sevi tādu, kāds viņš patiesībā ir, nevis tādu, kāds viņu uztver pasaulē.
Hinduistu meditācija parasti tiek praktizēta kopā ar jogu. Praktizētājs iesaistās vienā no vairākiem jogas veidiem, lai palīdzētu notīrīt prātu un sagatavotos meditācijai. Dažādi jogas veidi, kas tiek izmantoti pirmsmeditācijas nolūkos, ietver Vedanta, Japa, Raja un Surat Shabd.
Hindu jogas praktizētājs galu galā cenšas panākt savienību ar savu ātmanu un Brahmanu. Ātmans pārstāv cilvēka patieso Es, kas nav piesaistīts notikumiem šajā pasaulē. Brahmans ir augstākais dievs hinduismā un palīdz cilvēkam sasniegt patiesu meditācijas stāvokli.
Tie, kas praktizē hinduistu meditāciju, arī lasa mantras. Šīs mantras ir izstrādātas, lai palīdzētu praktizētājam koncentrēties uz meditāciju, nevis uz notikumiem ārpus ķermeņa vai praktizētāja domām viņa prātā. Praktizētāji bieži atkārto zilbi “ohm” vai “ahh”, lai palīdzētu koncentrēties. Persona var arī vizualizēt kādu hinduistu dievību pēc savas izvēles, kas arī palīdz praktizētājam koncentrēties uz savu meditācijas stāvokli, nevis uz traucēkļiem.
Praktizētāji var izmantot arī citus palīglīdzekļus, lai palīdzētu viņam sasniegt meditācijas stāvokli. Viens no šādiem palīglīdzekļiem ir norobežoties no sajūtām, mazinot iespēju novērst uzmanību. Elpas kontrole palīdz arī praktizētājam meklēt meditatīvu stāvokli. Cilvēks var arī koncentrēt savu prātu uz vienu punktu vai domu, neatkāpjoties no tā visas meditācijas sesijas laikā, lai palīdzētu viņam izslēgt citas domas un ārējo ietekmi.
Meditācija ir minēta vairākos hinduistu teoloģijas tekstos. Piemērus var atrast Bhagavadgītā, Upanišadās un Mahābhāratā. Hinduistu meditācijas praktizētājam nav jātic nevienai vai visām hinduistu teoloģiskajām mācībām, taču dažu hinduistu mācību apzināšanās var palīdzēt bagātināt praktizētāja pieredzi. Daži kristieši kristīgās mācības ir pievienojuši hinduistu jogas pozīcijām, cenšoties mācīt kristīgo teoloģiju.