TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir hipotēka un kā tā apgrūtina īpašumu?

Īsā atbilde

Hipotēka ir ķīlas tiesība uz nekustamo īpašumu, kas nostiprināta zemesgrāmatā un nodrošina kreditora prasījumu. Īpašums paliek īpašnieka rokās, bet tas ir apgrūtināts: ja parādu nemaksā, kreditors var prasīt īpašuma pārdošanu izsolē un no iegūtās naudas segt savu prasījumu pirms citiem kreditoriem.

Hipotēka rodas, pamatojoties uz līgumu starp parādnieku un kreditoru, un pret trešajām personām tā stājas spēkā ar ierakstu zemesgrāmatā. Ieraksts ir publisks, tāpēc ikviens interesents, arī potenciālais pircējs, var pārbaudīt, vai īpašums ir ieķīlāts un par kādu summu. Latvijā šo reģistru uztur tiesas, un dati ir pieejami zemesgrāmatas portālā. Tieši publiskums ir hipotēkas galvenā jēga: neviens nevar netīšām iegādāties īpašumu, nezinot par apgrūtinājumu.

Hipotēku secība ir svarīga. Pirmā hipotēka ir tā, kas nostiprināta agrāk, un tās turētājs no izsolē iegūtās naudas saņem apmierinājumu pirmais. Otrā un nākamās hipotēkas ir vājākas: to turētāji saņem to, kas paliek pāri, un tieši tāpēc aizdevums ar otro hipotēku parasti ir dārgāks. Pārdodot īpašumu, hipotēku parasti dzēš no darījuma summas, un kreditors izsniedz piekrišanu dzēšanai.

Hipotēka nav vienīgais apgrūtinājuma veids. Zemesgrāmatā var būt ierakstītas arī ķīlas tiesību atzīmes nodokļu parādu dēļ, aizlieguma atzīmes, piemēram, tiesas noteiktais aizliegums atsavināt īpašumu, servitūti par piekļuvi vai komunikācijām, lietošanas tiesību aprobežojumi un īres tiesību nostiprinājumi. Tie ietekmē īpašuma vērtību un izmantošanu, tāpēc pirms pirkuma vienmēr jāpasūta aktuāla zemesgrāmatas nodalījuma izdruka, nevis jāpaļaujas uz pārdevēja apgalvojumiem.

Ikdienas sarunā hipotēku bieži sauc par „hipotekāro kredītu“, taču tie ir divi dažādi jēdzieni. Kredīts ir aizdevuma līgums un pienākums maksāt, bet hipotēka ir tikai nodrošinājums šim pienākumam. Ja parāds ir nomaksāts, hipotēka nezūd automātiski: tā no zemesgrāmatas ir jādzēš, iesniedzot kreditora izsniegtu nostiprinājuma lūgumu vai piekrišanu. Ja to neizdara, īpašums formāli paliek apgrūtināts, un tas atklāsies visnepiemērotākajā brīdī, proti, pārdošanas darījumā.

Pēdējā maksājuma diena tāpēc nav lietas beigas. Praktiskā secība ir šāda: saņemiet no bankas izziņu par saistību pilnīgu izpildi un piekrišanu hipotēkas dzēšanai, pārbaudiet, vai dokumentā norādītais nodalījuma numurs un summa sakrīt ar zemesgrāmatas ierakstu, iesniedziet nostiprinājuma lūgumu, kas apliecināts pie zvērināta notāra vai parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, samaksājiet kancelejas nodevu un pēc tam pārliecinieties zemesgrāmatas portālā, ka ieraksts tiešām ir dzēsts. Aktuālās nodevu likmes publicē zemesgrāmatu uzturētājs.

Kas notiek, ja maksājumi kavējas

Parasti vispirms seko brīdinājums un iespēja vienoties par grafika maiņu, kredīta brīvdienām vai termiņa pagarināšanu. Patērētāju kreditēšanā kreditoram ir pienākums izvērtēt iespējamos risinājumus, pirms tiek uzsākta piespiedu izpilde.

Vērsieties bankā pirms kavējuma, nevis pēc tā. Restrukturizācijas iespējas ir plašākas tad, kad parāds vēl nav nodots piedziņai, un uz sarunu ir vērts ierasties ar sagatavotu ienākumu un izdevumu pārskatu un ar konkrētu priekšlikumu, cik un cik ilgi varat maksāt.

Ja vienošanās nenotiek, parāda piedziņu vērš uz ieķīlāto īpašumu, un to pārdod izsolē, ko organizē zvērināts tiesu izpildītājs. Ja izsoles summa parādu nesedz, atlikušais parāds saglabājas, tāpēc laicīgas sarunas ar kreditoru ir izdevīgākas nekā izvairīšanās.

Ko pārbaudīt pirms pirkuma

Zemesgrāmatas nodalījumā jāizlasa visas daļas: īpašnieks, apgrūtinājumi, ķīlas tiesības un atzīmes. Ja ir hipotēka, darījumā jāparedz kārtība, kādā to dzēsīs, piemēram, ar darījuma konta starpniecību, kurā pirkuma summa vispirms nosedz parādu bankai un tikai pēc tam nonāk pie pārdevēja.

Papildus salīdziniet zemesgrāmatas datus ar Kadastra informācijas sistēmas datiem par platību un būvēm. Neatbilstība starp reāli uzbūvēto un reģistrēto ir viena no biežākajām problēmām, kas atklājas pēc pirkuma un ko risināt nākas pircējam.

Sarežģītākos darījumos ir vērts piesaistīt zvērinātu notāru vai juristu, kas sagatavo darījuma dokumentus un pārbauda, vai pārdevējam nav ierobežojumu rīkoties ar īpašumu, tostarp laulātā piekrišanas prasību vai maksātnespējas atzīmes.

Avoti