Hipotētisks jautājums ir tāds, kas attiecas uz notikumiem, kas, iespējams, varētu notikt, nevis par to, kas patiesībā ir vai nav noticis. Lai sašaurinātu iespējamo atbilžu skaitu, jautātājs parasti iestata iedomātus parametrus, piemēram, “Kas notiktu, ja izietu saule?” To bieži raksturo kā hipotētisku situāciju. Persona, kas uzdod hipotētisku jautājumu, var meklēt vai apgalvot, ka meklē objektīvu atbildi. Parastais mērķis ir iedomāties visticamāko scenāriju vai scenārijus, kas varētu rasties noteiktā hipotētiskā situācijā.
Hipotētiskie jautājumi bieži tiek izmantoti publiskajā retorikā un komunikācijā, kā arī ikdienas sarunās. Tos nevajadzētu jaukt ar retoriskiem jautājumiem, kas ir jautājumi, uz kuriem nav gaidītas atbildes. Paredzams, ka tiks sniegtas atbildes uz hipotētiskiem jautājumiem, taču atbilde vismaz teorētiski neietekmē patiesos notikumus. Ikdienas sarunā persona, kas uzdod hipotētisku jautājumu, patiesībā var mēģināt noskaidrot iespējamās darbības iznākumu, kuru viņš vai viņa apsver. Publiskajā diskursā runātājiem var būt arī slēpti motīvi uzdot hipotētiskus jautājumus.
Zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka noteikta veida hipotētiski jautājumi var ietekmēt personu, kas tos dzird, neatkarīgi no tā, vai jautātājs to vēlas vai nē. Piemēram, uz jautājumu “Cik jūs varētu balsot par kandidātu X?” mēdz smalki nostādīt kandidātu X pozitīvā gaismā, it īpaši, ja to jautā kandidātu aptauju veicēji. Neitrālāks jautājums varētu būt “Par kuru kandidātu jūs varētu balsot?” Sabiedriskās domas un zinātnisko aptauju jautājumi, kuros precizitāte ir vissvarīgākā, ir formulēti, lai uzsvērtu neitralitāti. Reklāmā un sabiedriskajās attiecībās, kuru mērķis ir ietekmēt un pārliecināt sabiedrību, jautājumi var tikt formulēti apzināti, lai veicinātu šos mērķus.
“Hipotētisks jautājums” ir arī juridisks termins ASV un citu valstu tieslietu sistēmās. Tas parasti attiecas uz jautājumu, ko uzdod advokāts liecinieka liecībā. Parasti jautājumiem jāattiecas tikai uz pierādījumiem un liecībām, kas attiecas uz konkrēto lietu, un hipotētiski jautājumi var izraisīt juridisku iebildumu. Tomēr dažos gadījumos hipotētisks jautājums var būt būtisks. Piemēram, liecinieks eksperts var aprakstīt hipotētiskas situācijas rašanās iespējamību, ja vien tā pilnībā ietilpst viņa vai viņas kompetences jomā.
Zinātne, īpaši teorētiskā fizika, ir atkarīga arī no hipotētiskiem jautājumiem un situācijām. Tos dažreiz sauc par “domu eksperimentiem”. Tā vietā, lai aprakstītu situācijas, kas nav notikušas, tās apraksta situācijas, kuras zinātne vēl pilnībā neizprot. Izmantojot visus zināmos faktus un spekulējot par rezultātiem, zinātnieki var gūt ieskatu un uzlabot zināšanas, izmantojot šos domu eksperimentus. Šī prakse ir īpaši noderīga zinātnes jomās, kurās novērojumi un eksperimenti ir nepraktiski vai neiespējami, piemēram, kvantu mehānikā vai astrofizikā.