Hronisks iekaisums ir iekaisums, kas saglabājas pēc sākotnējās kairinātāja iedarbības, izraisot audu bojājumus un komplikācijas, piemēram, sistēmisku slimību. Iekaisums ir dabiska un veselīga reakcija uz kairinātājiem, piemēram, infekcioziem organismiem vai svešķermeņiem, bet, kad tas kļūst hronisks, organisms pāriet un var gūt traumas. Hroniska iekaisuma ārstēšana var ietvert pretiekaisuma līdzekļus, kā arī citas ārstēšanas metodes atkarībā no iekaisuma lokalizācijas un pacientam piedzīvoto komplikāciju veida.
Autoimūnas slimības, piemēram, vilkēde un artrīts, ir hroniska iekaisuma piemēri. Cilvēkiem ar tādām slimībām kā astma un alerģijas var attīstīties arī hronisks iekaisums. Visos gadījumos iekaisums sākas ar imūnsistēmas reakciju, kurā attīstās pietūkums, apsārtums un nieze. Tā vietā, lai atrisinātu, kad sprūda ir pazudusi, iekaisums turpinās. Pacientam var rasties hroniskas sāpes, jo iekaisums iekļūst ķermeņa audos. Piemēram, artrīta gadījumā pastāvīgais karstums un pietūkums bojā locītavas, radot diskomfortu un mazinot pacienta kustīgumu.
Lai identificētu hronisku iekaisumu, var izmantot vairākas diagnostikas pazīmes. Pacientam bieži palielinās balto asinsķermenīšu skaits, un iekaisuma vieta var izskatīties sabiezējusi, saspiesta un bojāta. Apsārtums un pietūkums var saglabāties, nevis izzust, un pacients var ziņot par sāpēm un sāpīgumu. Var būt noderīgi arī tādi norādījumi kā iekaisuma reakciju vēsture, jo tie var sniegt informāciju par to, kas izraisīja hronisku iekaisumu.
Tūlītēja hroniska iekaisuma ārstēšana var ietvert vietas apledošanu, lai samazinātu pietūkumu, un pretiekaisuma līdzekļu, tostarp steroīdu, lietošanu, lai nomāktu iekaisumu. Iespējams, ka imūnsistēma ir sajukusi, tāpēc nepieciešama nomākšana ar medikamentiem, lai apturētu iekaisuma reakcijas, līdz pacienta stāvoklis kļūst stabilāks. Citas ārstēšanas metodes var ietvert fizikālo terapiju, lai palielinātu kustību apjomu, lokālas zāles, lai novērstu sabiezēšanu un diskomfortu, un dažreiz operācija, lai ārstētu audus, ko nopietni sabojājis iekaisums.
Pacientam ar hronisku iekaisumu var būt nepieciešams apmeklēt medicīnas speciālistu, kurš koncentrējas uz apstākļiem, kas saistīti ar iekaisumu un imūnsistēmu. Šis speciālists var pasūtīt testus, lai uzzinātu vairāk par to, kas notiek pacienta ķermenī. Pacienta novērtējums var ietvert apstrādi, lai noteiktu jutību pret dažādām zālēm un pārbaudītu komplikācijas, piemēram, iekaisuma izraisītus orgānu bojājumus. Šādām komplikācijām var būt nepieciešama agresīvāka ārstēšana un atbalstoša terapija, tostarp tādas lietas kā dialīze nieru mazspējas vai bojātu nieru gadījumā vai orgānu transplantācija orgāniem, kurus nelabojami sabojājuši iekaisuma procesi organismā.