“Idiolekts” ir lingvistisks termins, kas attiecas uz specifiskiem valodas modeļiem, kas ir unikāli indivīdam. Lai gan lielām kopienām ir kopīgas valodas, katrs indivīds atšķiras ar unikālu gramatisko modeļu, vārdu krājuma, izrunas un satura kombināciju. Šo konkrētai personai raksturīgo elementu kombinācija ir šīs personas idiolekts. Idiolekts ir lingvistisks jēdziens, nevis novērota parādība; dažādi valodnieki šo terminu lieto atšķirīgi, un par šo jēdzienu notiek diskusijas.
Tāpēc idiolekta jēdziens identificē tos runas modeļus, kas ir raksturīgi atsevišķai personai. Šī jēdziena esamība liecina, ka nav universālas valodas, ir tikai līdzīgi un pārklājoši visu valodu kopienas locekļu idiolekti. Lai gan kopienas locekļi runā līdzīgi, katram ir nedaudz atšķirīgs iespējamo izteikumu kopums no visiem pārējiem. Tāpēc daži valodnieki valodu uztver nevis kā standartu, no kura runātāji novirzās, bet gan kā atsevišķu idiolektu veidošanu, kas pārklājas.
Idiolekta jēdziens galvenokārt ir valodniecības teorētiskā daļa, taču tam ir daži praktiski pielietojumi. Tā kā katru indivīdu var saprast kā tādu, kam ir unikāla vārdu krājuma un runas modeļa kombinācija, teorētiski ir iespējams, ņemot vērā pietiekami lielu runas vai raksta paraugu, pieskaņot runas vai raksta fragmentu indivīdam, kurš to ir izveidojis. Tiesu lingvistikas joma nodarbojas ar šo jēdzienu, mēģinot lingvistiski demonstrēt autorību kriminālizmeklēšanas procesa ietvaros.
Valodnieki ne vienmēr ir vienisprātis par precīzu idiolekta būtību. Daudzi valodnieki apgalvo, ka, lai gan teorētiski indivīdam ir iespējams unikāls iespējamo izteikumu kopums, valoda ir kopīga parādība. Daudzi runas un vārdu krājuma modeļi nav unikāli katram indivīdam, bet gan plašākai grupai, piemēram, tautībai vai subkultūrai. Šāds kopīgs dialekts tiek saukts par sociolektu.
Tas, ka tik daudz lingvistisko variāciju ir kopīgas, pēc dažu valodnieku domām, nozīmē, ka diviem cilvēkiem ir iespējams identiskas iespējamo izteikumu kopas. Tādā gadījumā abu cilvēku iespējamās runas diapazons būtu identisks, kas nozīmē, ka nevienam no tiem nebija unikāla valodas modeļa. Līdz ar to nevienam idiolekts nepastāvētu. Praksē, lai gan ir grūti pierādīt, ka divi cilvēki runā identiski, ir vienkārši novērot, ka daudzu cilvēku runas būtiski pārklājas.