Ciluka kauls ir plakans, trīsstūrveida muskulis, kas aptver lielākā gūžas kaula jeb gūžas dobuma iekšējo izliekumu. Tā ir daļa no iekšējās gūžas muskuļu grupas, ko sauc par iliopsoas vai “IlioPsoas”. Cilvēkiem iliopsoas muskuļu grupa ir svarīga stāvēšanai, staigāšanai, skriešanai un iegurņa rotēšanai jeb “gūžas saliekšanai”. No pieciem muskuļiem, kas veicina gūžas saliekšanu, iliacus ir vienīgais, kas piestiprināts iegurnim; tāpēc tai ir liela nozīme gūžas locītavas kontrolē un ir svarīga kājas izliekšanai uz priekšu.
Iliopsoas ir trīs muskuļu grupa: iliacus, psoas major un psoas minor. Parasti cilvēki šo grupu dēvē par “muguras gūžas muskuļiem” vai “iekšējiem gūžas muskuļiem”. Iiliacus atrodas aiz psoas major. Tas sākas no gūžas dobuma augšējām divām trešdaļām un izliektās grēdas iekšējās malas iegurņa kaula augšdaļā jeb gūžas cekulā. Tas pievienojas psoas major, turpinās uz leju un pievienojas augšstilba kaula mazākajam trohanteram.
Šis stiprinājums starp gūžas un kājas kaulu ir galvenā gūžas kustības daļa. Gūžas saliekšanai tiek izmantoti pieci muskuļi – tensor fascia latae, rectus femoris, sartorius, galvenais psoas un iliacus. No šiem pieciem muskuļiem tikai psoas un iliacus spēj pacelt augšstilbu uz rumpi, kas bieži vien ir nepieciešams sportā, vingrinājumos un dejošanā.
Bieži vien mazkustīgs dzīvesveids vājina šos muskuļus vai liek tiem sasprindzināt un kļūt neelastīgiem. Dažreiz skrējējiem, kuri nesāk ar iesildīšanās vingrinājumiem vai skrien nepareizi, var būt arī vāji vai saspringti gūžas saliecēji. Parasti vāji iliopsoas muskuļi sniedz vāju atbalstu mugurai, un saspringtie muskuļi var izraisīt iegurņa sasvēršanos uz priekšu, radot svēršanos.
Apmēram pieci procenti futbolistu traumē šo muskuļu, jo tas kontrolē gurnu kustību, kad spēlētājs sitienu laikā griež gurnus. Citas darbības, kas ir gatavas šīm traumām, ir locīšana, lēkšana, skriešana un tupus. Lielākajai daļai ievainoto spēlētāju rodas tendinīts, bursīts vai muskuļu plīsumi. Parasti fizikālā terapija ietver tādus vingrinājumus kā ceļgalu krokas guļus stāvoklī, Pilāta vingrinājumi un dažādi stiepšanās vingrinājumi. Parasti ķirurģiska ārstēšana ir reta.
Dažreiz medicīnas speciālisti, piemēram, fizioterapeiti un ārsti, iliopsoas apraksta kā “sarežģītu” un sauc to par “slēpto palaidni”. Piemēram, tāpat kā tikai aptuveni 40 procentiem cilvēku ir mazais psoas muskulis, dažiem cilvēkiem ir papildu muskulis — iliacus minor vai iliocapsularis. Šis muskulis ir niecīga, atsevišķa lielākā muskuļa daļa.